Siguldas logo
DE EN LV
Sigulda aizrauj
22.06.2018 Diena
14o C, R Vējš. 6 m/s
22.06.2018 Nakts
11o C, DR Vējš. 3 m/s
23.06.2018 Diena
18o C, ZR Vējš. 2 m/s

Atklāj Siguldu no jauna, apskatot kņazu Kropotkinu namus!

Vasaras sezonas aktivitātes ir atklātas!

Roka zvaigznes ZUCCHERO koncerts Siguldas pilsdrupās!

Pasākumi Siguldas novadā 2018!

Siguldas pilsdrupu estrādē uzstāsies norvēģu grupa „A-ha”!

Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Atklāj Siguldu no jauna, apskatot kņazu Kropotkinu namus!

Vasara ir piemērots laiks, lai nesteidzīgi dotos pārgājienos – gan baudot Siguldas apkārtnes krāšņās dabas ainavas, gan izzinot līdz mūsdienām saglabājušos vēstures mantojumu pilsētā.

Nozīmīgu paliekošā vēstures mantojuma daļu Siguldā var saistīt ar Kropotkinu dzimtu. Kņazi Kropotkini – Olga un Dmitrijs, un viņu dēls Nikolajs – Siguldas muižā prasmīgi saimniekojuši vairākus gadu desmitus, no 1866. – 1920. gadam.

 

Daži no mūsdienu Siguldu veidojošajiem elementiem veidojušies un attīstījušies 19. gadsimta otrajā pusē, kad Krievijas impērijā nostiprinās Siguldas - tolaik Zēgevoldes, kā iecienītas atpūtas vietas atpazīstamība. Nozīmīgu ieguldījumu tajā deva kņazs Dmitrijs Kropotkins, kurš iesāka Siguldas pilsdrupu saglābšanas darbus. Tajā laikā tiek ierīkotas arī skatu vietas un nojumes, kā arī izveidotas arvien jaunas tā sauktās Alpu takas ar koka kāpnēm Gaujas senlejas krastos. Šajā laikā celtas arī vairākas administratīvās un rezidenču ēkas, kuras pilsētā saglabājušās arī līdz mūsdienām.

Krimuldas muižas īpašnieki firsti Līvēni un kņazi Kropotkini Siguldas Jaunās pils verandā ap 1898. gadu. (Avots: grāmata "Kņazi Kropotkini un Sigulda")

 

Jaunā pils. Ēka neogotikas stilā būvēta kņazu Olgas un Dmitrija Kropotkinu laikā no 1878.-1881. gadam, izmantojot būvmateriālus no kādas senas mūra ēkas, kas 17. gadsimtā atradusies pils vietā. Sākotnēji ēka izmantota kā Siguldas pilsmuižas īpašnieku Kropotkinu dzīvojamā māja. Pirmā Pasaules kara laikā ēka izpostīta, pēc Latvijas Republikas dibināšanas pils nodota Latvijas Rakstnieku un žurnālistu biedrības rīcībā. Otrā pasaules kara laikā pils izmantota Vācu okupācijas armijas militārajām vajadzībām. 19. gs. 50. gados ēkā ierīko LPSR sanatoriju “Sigulda”. Mūsdienās Jaunā pils kalpojusi kā Siguldas novada pašvaldības ēka, šobrīd tajā notiek renovācija.

 

Vasaras pils. Klasicisma stilā būvētā ēka tapusi 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē. Ēkā vēsturiski atradies vecais dzīvojamais ērbērģis (dzīvojamais nams), Kropotkinu ģimenes baznīca, Rakstnieku un žurnālistu biedrības pansija. 2018. gadā Vasaras pils apskatāma jaunajā veidolā pēc vērienīgas renovācijas.

 

Baltā pils. Dzīvojamā ēka būvēta 19. gadsimta beigās. Sākotnēji tajā dzīvojis kņazs Nikolajs Kropotkins ar ģimeni. Pēcāk ēka pārveidota par pansiju, kurā izmitināti gan pašmāju, gan ārzemju viesi. 1935. gadā ēka kļūst par mājvietu Siguldas ģimnāzijai. Skolas funkciju ēka saglabā līdz 1984. gadam. 2006.-2007. gadā ēkā darbojās GNP administrācija. Šobrīd ēkā atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes administrācija.

 

 

Siguldas viesnīca. Ēka celta 19. gadsimta beigās un lielāko daļu tās mūža kalpojusi viesu izmitināšanai. Jau drīz pēc tās uzcelšanas, viesnīcu, kas atradās uz kņazu Kropotkinu zemes uz gadu izīrēja apmeklētājiem. Padomju laikos viesnīca saglabā savas funkcijas. Līdz 1962. gadam pirmajā stāvā darbojas restorāns “Gauja.” 2001. gadā tiek pabeigta viesnīcas rekonstrukcija, paplašinot ēku ar piebūvi. Kopš rekonstrukcijas viesnīca “Sigulda” turpina darbu telpās arī šobrīd. Viesnīcas ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

 

Sofijas pusmuiža Kaķīšos. Ēkas celšanas gads nav zināms, tajās savulaik atradusies Siguldas muižas saimniecība – lopu kūtis un zirgu stallis. 20. gs. 20. gados Kaķīšu pusmuiža atstāta Kropotkinu ģimenei kā neatsavināmā daļa. Mūsdienās bijušās pusmuižas teritorijā atrodas atpūtas komplekss “Kaķīškalns”, ēkā atrodas krodziņš "Kaķītis".

 

Pansija “Zaļā villa”. Vasarnīcas tipa koka ēka ar izbūvētajām verandām un balkoniem, būvēta 19. gadsimta beigās 1891. gadā ēkā tiek atvērta aptieka. 19. gs. 20. un 30. gados īpašumā dzīvo kņaziene Marija Kropotkina.

Ēka, kas uzskatām par Siguldas kūrortapbūves paraugu, nepārveidota saglabājusies līdz mūsdienām un tai piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Ēka ietilpst jaunā, ievērojamā “Zaļās villas kvartāla” attīstības projektā, kura ietvaros plānots attīstīt tai piekļaujošos kvartālu. 2018. gada Vasarā plānots atvērt radītavu „Zaļā Villa”, kurā ietilps neliela lekciju, darbnīcu telpa, mini galerija, dizaina lietu veikaliņš un kafejnīca. Vasarā arī plānots atvērt trīs rezidenču apartamentus. Savukārt rudenī sakaru ēkā, kurā atradās bijušais mēbeļu veikals, paredzēts izveidot biznesa centru – co-working jeb kopstrādes telpas un multifunkcionālu galeriju – ekspozīciju zāli.

Informācijas avots:

Grāmata “Kņazi Kropotkini un Sigulda”, Ieva Vītola, Rita Treija, Siguldas novada dome. (Grāmatu iespējams iegādāties Siguldas Tūrisma informācijas centrā un Siguldas TIC “Gūtmaņala”).

sigulda.lv

tourism.sigulda.lv

Papildus informācijai:

Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs

Adrese

Ausekļa iela 6, Sigulda LV-2150

Koordinātas

57.153206   24.853781

Tālrunis

+371 67971335

e-pasts

info@sigulda.lv

www

www.tourism.sigulda.lv

Darba laiks

01.05.-30.09. 9.00 - 19.00
01.10.-30.04. 9.00 - 18.00

skype

Siguldastic

Facebook

www.facebook.com/SiguldaThrills

Twitter

www.twitter.com/Sigulda_Thrills

Draugiem.lv

www.draugiem.lv/siguldathrills/ 

 

 

Balsošana:

Distanču slēpošanas trase
Livonijas ordeņa pils
Pasākumi
  1. Jūnijs 2018
    P O T C P S S
            01 02 03
    04 05 06 07 08 09 10
    11 12 13 14 15 16 17
    18 19 20 21 22 23 24
    25 26 27 28 29 30  
Siguldas maršruti