Siguldas logo
DE EN RU LV
Sigulda aizrauj
01.01.1970 Diena
0o C, Vējš. 0 m/s
13.12.2017 Nakts
0o C, Vējš. 0 m/s
14.12.2017 Diena
-1o C, DA Vējš. 8 m/s

Siguldas pilsdrupu estrādē uzstāsies norvēģu grupa „A-ha”!

Izjūtiet adrenalīnu, traucoties ar bobu ledainajā trasē!

Atklāj Gaujas senielejas ainavu no putna lidojuma ar Zērgli!

Siguldas Sporta centram vilinoši piedāvājumi - nāc ciemos!

Pasākumi Siguldas novadā decembrī

Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Paradīzes kalns
Paradīzes kalns

Elpu aizraujošu ainavu, kas paveras no kraujas uz Gaujas senieleju, gleznojuši tādi ievērojami mākslinieki kā J. Feders, J.Rozentāls un V.Purvītis, tā arī radies šīs vietas nosaukums.

 

Atrašanās vieta Atrodas Siguldā starp Vējupītes gravu un Gaujas senleju
Koordinātas 57.174864   24.865852
Tālrunis 67971335
e-pasts info@sigulda.lv
   

No Gleznotājkalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā. Pāri ielejai skatam paveras Turaidas pils tornis, lejā, pamatkrasta piekājē saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta. Visizteiksmīgāko ainavu veido Gaujas senieleja un 80 metrus zemāk esošā Gauja. Agrāk par senielejas galveno rašanās cēloni uzskatīja senās ledāja kušanas ūdeņu straumes, taču izrādās, ka zem tagadējās redzamās Gaujas ielejas atrodas cita, daudz senāka, dziļi devona iežos iegrauzta ieleja. Gaujas senieleja sākusi veidoties pirms 370-300 miljoniem gadu, tagadējo veidolu tā ieguvusi pirms 12-13 tūkstošiem gadu, kad to pārveidojuši ledāja kušanas ūdeņu sanesumi. Kad gar Gauju un jūru vēl skanēja lībiešu valoda, tā dēvēta par Koivo- Bērzu upi vai Svētupi. Latviešu valodā Gaujas vārds senatnē nozīmējis – liels daudzums, bars – tātad – Lielā upe. Gauja ir vienīgā lielā upe, kura savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Savu tecējumu sākot Vidzemes augstienē, tā plūst 452 kilometru garumā, nesot Latvijas garākās upes titulu. Gaujas senielejas platums sasniedz 1-2,5 kilometrus, maksimālais dziļums - 85 m. 93,5 kilometrus jeb piekto daļu Gaujas tecējuma ceļa aizsargā Gaujas nacionālais parks.

 

Senatnē Gauja bijusi kuģojama un kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Vienlaikus tā bija robežupe starp lībiešu (somugru) un latgaļu (indoeiropiešu) zemēm. Par senāko apdzīvotību liecina arheologu atklātie pilskalni, daudzie kapulauki un apmetnes. Tirgotāji pa upi veduši dažādas preces – siļķes, garšvielas, sāli, ieročus, rotas. No vietējiem iepirka medu, vasku, kažokādas. Līdz pat 20.gadsimta otrajai pusei pa Gauju tika pludināti kokmateriāli.


Balsošana:


Distanču slēpošanas trase
Livonijas ordeņa pils
Pasākumi
  1. Decembris 2017
    P O T C P S S
            01 02 03
    04 05 06 07 08 09 10
    11 12 13 14 15 16 17
    18 19 20 21 22 23 24
    25 26 27 28 29 30 31
Siguldas maršruti