Siguldas logo
DE EN LV
Sigulda aizrauj
15.11.2018 Diena
5o C, D D. 2m/s
15.11.2018 Nakts
4o C, D D. 3m/s
16.11.2018 Diena
1o C, D D. 3m/s

Sajūti Latvijas Simtgades noskaņas valsts svētkos Siguldā!

Atpūsties aicina Siguldas ūdens atrakciju parks

Pasākumi Siguldas novadā 2018.gadā

Atklāj Siguldu no jauna, apskatot kņazu Kropotkinu namus!

Izjūtiet adrenalīnu, traucoties ar bobu ledainajā trasē!

Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Paradīzes (Gleznotāju) kalns
Paradīzes (Gleznotāju) kalns

Paradīzes kalna elpu aizraujošo ainavu, kas paveras no kraujas uz Gaujas senieleju, gleznojuši tādi ievērojami mākslinieki kā J. Feders, J.Rozentāls un V.Purvītis, tā arī radies šīs vietas nosaukums otrs nosaukums - Gleznotājkalns. Paradīzes kalns jeb Gleznotājkalns ir ērti sasniedzama vieta Siguldas pilsētā - apmeklētājiem, kuri iecienījuši skaistas skatu ainavas un dabu - tas atrodas 30 minūšu gājienā no pilsētas centra un vietai var pieķļūt, ejot pa līdzenām dabas takām.

 

Atrašanās vieta Atrodas Siguldā - starp Vējupītes gravu un Gaujas senleju
Koordinātas 57.174864   24.865852
Tālrunis 67971335
e-pasts info@sigulda.lv
   

No Paradīzes kalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā. Pāri ielejai skatam paveras Turaidas pils tornis, lejā, pamatkrasta piekājē saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta. Visizteiksmīgāko ainavu veido Gaujas senieleja un 80 metrus zemāk esošā Gauja. Agrāk par senielejas galveno rašanās cēloni uzskatīja senās ledāja kušanas ūdeņu straumes, taču izrādās, ka zem tagadējās redzamās Gaujas ielejas atrodas cita, daudz senāka, dziļi devona iežos iegrauzta ieleja.

 

Gaujas senieleja sākusi veidoties pirms 370-300 miljoniem gadu, tagadējo veidolu tā ieguvusi pirms 12-13 tūkstošiem gadu, kad to pārveidojuši ledāja kušanas ūdeņu sanesumi. Kad gar Gauju un jūru vēl skanēja lībiešu valoda, tā dēvēta par Koivo- Bērzu upi vai Svētupi. Latviešu valodā Gaujas vārds senatnē nozīmējis – liels daudzums, bars – tātad – Lielā upe. Gauja ir vienīgā lielā upe, kura savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Savu tecējumu sākot Vidzemes augstienē, tā plūst 452 kilometru garumā, nesot Latvijas garākās upes titulu. Gaujas senielejas platums sasniedz 1-2,5 kilometrus, maksimālais dziļums - 85 m. 93,5 kilometrus jeb piekto daļu Gaujas tecējuma ceļa aizsargā Gaujas Nacionālais parks.

 

Senatnē Gauja bijusi kuģojama un kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Vienlaikus tā bija robežupe starp lībiešu (somugru) un latgaļu (indoeiropiešu) zemēm. Par senāko apdzīvotību liecina arheologu atklātie pilskalni, daudzie kapulauki un apmetnes. Tirgotāji pa upi veduši dažādas preces – siļķes, garšvielas, sāli, ieročus, rotas. No vietējiem iepirka medu, vasku, kažokādas. Līdz pat 20.gadsimta otrajai pusei pa Gauju tika pludināti kokmateriāli.

 

 


Balsošana:


Distanču slēpošanas trase
Livonijas ordeņa pils
Pasākumi
  1. Novembris 2018
    P O T C P S S
          01 02 03 04
    05 06 07 08 09 10 11
    12 13 14 15 16 17 18
    19 20 21 22 23 24 25
    26 27 28 29 30    
Siguldas maršruti