Siguldas logo
DE EN LV
Sigulda aizrauj
15.11.2018 Diena
5o C, D D. 2m/s
15.11.2018 Nakts
4o C, D D. 3m/s
16.11.2018 Diena
1o C, D D. 3m/s

Sajūti Latvijas Simtgades noskaņas valsts svētkos Siguldā!

Atpūsties aicina Siguldas ūdens atrakciju parks

Pasākumi Siguldas novadā 2018.gadā

Atklāj Siguldu no jauna, apskatot kņazu Kropotkinu namus!

Izjūtiet adrenalīnu, traucoties ar bobu ledainajā trasē!

Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Siguldas Jaunā pils un pils kvartāls
Siguldas Jaunā pils un pils kvartāls

Celta 1878.gadā neogotikas stilā kā muižas īpašnieku Kropotkinu dzīvojamā māja. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas ēkas. Kopš 1993. gada Jaunajā pilī atrodas Siguldas pilsētas, bet no 2003. gada līdz 2016. gadam – Siguldas novada Dome. Šobrīd Jaunajā pilī norisinās restaurācijas darbi, lai no jauna Pils priecētu apmeklētājus 2019. gada pavasarī.

 

Adrese Pils iela 16, Sigulda
Koordinātas 57.165573   24.850205
Tālrunis 67971335
E-pasts

info@sigulda.lv

www

www.tourism.sigulda.lv

 

Septiņpadsmitajā gadsimtā Livonijas ordeņa celtās Siguldas priekšpils teritorijā sāka veidoties muižas centrs. Mūsdienās Siguldas muižas vēsturiskajā centrā saglabājušās vairākas ēkas, kas celtas 18. un 19. gadsimtā īpašnieku fon der Borhu un Kropotkinu laikā - Vasaras pils, Jaunā pils, Baltā pils, vagara māja, muižas kalpotāju mājas, klēts, vešūzis jeb veļas mazgātava, sakņu un augļu pagrabi. Siguldas muižas centru ieskauj no plēstiem laukakmeņiem mūrēts žogs ar greznu vārtu izbūvi.

 

Jaunā pils būvēta kņazu Olgas un Dmitrija Kropotkinu laikā no 1878. līdz 1881. gadam, izmantojot būvmateriālus no kādas senas mūra ēkas, kas 17. gadsimtā atradusies pils vietā. Kungu dzīvojamo māju neogotikas stilā cēlis būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm.

 

Pirmā pasaules kara laikā Sigulda atradās piefrontes joslā, 1917. gadā ēka tika izpostīta. Pēc agrārās reformas Jaunā pils iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu, jo 1922. gadā pilī sāka saimniekot Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Pēc kara postījumiem ēka bija nelietojamā stāvoklī, un biedrībai nācās ieguldīt prāvus līdzekļus ēkas remontā. 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Rakstnieku pilī tika piedāvāta pilna pansija ne tikai dzejniekiem un literātiem, bet arī citiem apmeklētājiem, to vidū arī ārzemju viesiem.

 

1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. Arhitekta Augusta Birkhāna vadībā ēkā no 1936. līdz 1937. gadam tika veikti apjomīgi pārbūves darbi - ēka tika pilnībā pārplānota, tika paaugstināts skatu tornis, paplašināta terase ap pils ēku, pilnīgi no jauna izbūvēts pils otrā stāva balkons. Pilī izveidoja jaunu, mākslinieciski augstvērtīgu interjeru, atbilstoši Latvijas Preses nama vajadzībām – te tapa tam laikam modernākā atpūtas pils Baltijā ar īpaši grezniem nacionālā stila interjeriem, kuru izveidē piedalījušies tādi pazīstami mākslinieki kā Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš, Vilhelms Vasariņš. Kā rakstījusi tā laika prese, atpūtas pils attēli bijuši ievietoti pat franču mākslas žurnālos. Pēc renovācijas Rakstnieku pils kļuva par populāru apmeklējuma objektu.  

 

Viesu uzņemšanai bija aprīkotas arī citas blakus esošās muižas ēkas – vecajā koka pilī jeb muižas ērberģī bija iekārtota viesnīca ar 12 numuriem. Muižas klētīs tika ierīkota tūristu mītne jeb ekskursantu nams ar guļamām telpām atsevišķi sievietēm un vīriešiem. Bijušajā muižas sakņu dārzā bija ierīkots sporta laukums, bet ābeļdārzā – tenisa korti. Īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma Siguldas pils dārzā sāka celt jaunu siltumnīcu un vīna māju, kurā audzētās vīnogas tiktu pasniegtas viesiem un izmantotas Siguldas vīna gatavošanā.

 

1938. gadā Jaunās pils priekšā tika atklāts tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis Kronvaldu Atim. Viņš bijis viens no jaunlatviešu kustības otrā posma aizsācējiem, ļoti daudz paveicis latviešu literārās valodas tapšanā. Latvijas Skolotāju konferences laikā 1869.gadā, kas norisinājās Turaidā, Kronvaldu Atis referātu par valodas tiesībām pirmoreiz vēsturē lasīja latviešu valodā. Jāpiebilst, ka 19. gadsimta vidū muižniecības radītajā izglītības sistēmā bija vērojamas nomācošas pārvācošanās tendences.

 

Otrā pasaules kara laikā Jaunā pils tika izmantota vācu armijas Nord štāba vajadzībām, šajā laikā blakus pils pagalma vārtiem tika uzbūvēta pretgaisa aizsardzības patversmi. Pēc kara PSRS Ministru padome pilī ierīkoja Atpūtas namu augsta ranga amatpersonām. 1953.gadā Siguldas muižas centra ēkās Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija ierīkoja sanatoriju „Sigulda”, kas darbojās līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai.

 

Blakus Jaunajai pilij atrodas tā sauktā Dzeltenā māja jeb Vasaras pils. Tā celta klasicisma stilā ap 18.gadsimta beigām, 19.gadsimta pirmo pusi. Koka garenbūvi ar augsto četrslīpju jumtu cēlis prasmīgais Cēsu būvmeistars, par pēdējo Vidzemes lībieti dēvētais Mārcis Sārums. Ar Jaunās pils uzcelšanu 1881. gadā vecais dzīvojamais ērberģis jeb tautā sauktā Vasaras pils nezaudēja savu nozīmi – ēkā ierīkoja Kropotkinu ģimenes baznīcu. Kad Siguldas muižas centrs nonāca Rakstnieku un žurnālistu biedrības īpašumā, ēkā tiek veikta pārbūve pansijas vajadzībām.

Kopš 1993. gada Jaunajā pilī atrodas Siguldas pilsētas Dome, bet no 2003. gada līdz 2016. gadam – Siguldas novada Dome. Pašlaik Jaunajā pilī norisinās restaurācijas darbi, lai no jauna Pils priecētu apmeklētājus 2019. gada pavasarī.

 

Siguldas pils kvartāls

 

2018. gada vasarā tika atklāta pirmā no atjaunotajām Siguldas pils kvartāla ēkām – muižas klēts, kurā darbu uzsākušas amatnieku un mākslinieku darbnīcas – Tekstila darbnīcā ikviens var izmēģināt savas iemaņas aušanā, papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules" – iemēģināt roku kaligrāfijā un mīlestības vēstuļu sūtīšanā, keramikas darbnīcā izgatavot savu svilpaunieku, bet  „Siguldas saldējums” ražotnē nobaudīt veselīgos saldējumus. Iespējams apmeklēt arī spieķu darbnīcu un izveidot savu spieķīti, apmeklēt "Ādas arteli", kā arī "Baltu Rotu" galeriju.

 

2018.gada maijā noslēdzās Siguldas pils kvartāla rekonstrukcijas un teritorijas labiekārtošanas darbi, kuru laikā tika pārbūvēta muižas koka pils, dzīvojamā māja un saimniecības ēka jeb klēts – tajās remontdarbi nebija veikti vairākus gadu desmitus. Siguldas pils kvartāla ēku rekonstrukcijas laikā pārmaiņas skārušas arī Siguldas pils dārzu, kurā izbūvētas jaunas pastaigu taciņas, izvietoti soliņi un arī velonovietnes. Pils dārzs atjaunots atbilstoši tam, kā 19.gadsimta nogalē izskatījās muižas augļu dārzs – tajā sastādīts vairāk nekā 50 dekoratīvo augļu koku un ogulāju stādu, kā arī ziedoši krūmi, galveno akcentu piešķirot atjaunotajām muižas ēkām.

 

Rekonstrukcijas darbi šobrīd turpinās Siguldas Jaunajā pilī, kas nozīmīgs Latvijas kultūrvēstures piemineklis un uzskatāma gan par izcilu neogotikas stila arhitektūras paraugu, gan nacionālās būvniecības interjera paraugu.

 

 


Galerija:


Balsošana:


Distanču slēpošanas trase
Livonijas ordeņa pils
Pasākumi
  1. Novembris 2018
    P O T C P S S
          01 02 03 04
    05 06 07 08 09 10 11
    12 13 14 15 16 17 18
    19 20 21 22 23 24 25
    26 27 28 29 30    
Siguldas maršruti