Piemineklis Teodoram Zaļkalnam uzstādīts 2018. gadā, vienlaikus ar tam līdzās esošā kultūras centra "Siguldas devons" atklāšanu.
Teodora Zaļkalna (dzimuša Grīnberga) dzīve cieši saistīta ar Siguldas novadu – tēlnieks dzimis 1876.gada 30.novembrī Allažu pagasta mājās „Zaļais kalns”, kuras cēlis viņa tēvs Eduards Grīnbergs. Vēlāk pirmskara gados Zaļkalns vasaras pavadījis vecāku mājās Valdemāra ielā, Siguldā, kā arī brāļa Jāņa Grīnberga vasarnīcā Ziedu ielā.
Mākslas pamatus Teodors Zaļkalns apguvis Sanktpēterburgā, Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, neilgu laiku Parīzē apmeklējis Ogista Rodēna studiju, savukārt Itālijā, Florencē, papildinājis zināšanas marmora un bronzas apstrādē. No 95 gadus garā mūža mākslinieks septiņus gadu desmitus veltījis tēlniecībai, pedagoga darbam, mākslas kritikai, grafikai un arī dzejai. Piedalījies arī Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa konkursos. Tieši pēc T.Zaļkalna ierosinājuma Brāļu kapu memoriālā ansambļa izveidošanai izvēlēts Allažu šūnakmens.
T.Zaļkalns atzinis, ka latviskās mākslas laukā mūsu lielais korektors ir latviskā dzīve – latviskais cilvēks un latviskā daba, tādēļ nozīmīgākā viņa darbu tematika ir bijusi latviešu kultūras darbinieku pieminekļi, portreti un medaļas.
T.Zaļkalna tēlniecība būtiski ietekmējusi visu latviešu tēlniecības nozaru attīstību, viņš viens no pirmajiem pievērsās granīta skulptūrai un nostabilizēja granīta tēlniecības stilistiskos principus. Sarakstījis arī apcerējumus par svarīgākajiem plastiskās mākslas principiem (“Tēlnieciski būtiskais”, publicēts žurn. “Māksla” 1965, 4).
Miris 1972.6.IX Rīgā, apbedīts Raiņa kapos, kur tēlnieka 100.dzimšanas dienā uzstādīts piemineklis granītā “Sēdošā māmiņa” (pēc T.Zaļkalna kompozīcijas granītā darināta K.Baumaņa skulptūra).