Šis ir izaicinošs maršruts visiem, kuri nav raduši pārvarēt stāvās Siguldas nogāzes, taču tas ir tā vērts, lai tepat, blakus pilsētai, ieraudzītu patiesi aizraujošu dabas varenību, mežonīgās upītes, smilšakmens atsegumus un alas. Stāvās gravas nogāzes aizrauj elpu ne vien burtiski, bet arī liek sajūsmā tvert mirkli fotogrāfijās. Maršruta sākuma un beigu punkts ir pilsētas sirds – Siguldas pils kvartāls. Maršruts nav marķēts, taču tajā izvietotas norādes uz dabas un tūrisma objektiem.
Maršruta gaita –
1. Siguldas pils kvartāls. Tieši šeit – Siguldas pils kvartālā, stratēģiski pārdomātajā un ainaviski bagātajā vietā – meklējami Siguldas pilsētas pirmsākumi. 19. gadsimtā būvētais Siguldas pils kvartāls, pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem, kļuvis par siguldiešu un pilsētas viesu iemīļotu atpūtas vietu.
Siguldas Jaunā pils. Latvijas arhitektūras unikālā nacionālā romantisma interjera pērle! Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūra piemineklis, ko pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna veiktā pārbūves projekta, 1937. gadā uzskatīja par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā. Apmeklētājiem iespējams izstaigāt pils ekspozīcijas, greznos gaiteņus, izstāžu zāles un uzkāpt pils tornī, no kura paveras ainavisks skats, vasarā – baudīt koncertus uz pils fotogēniskās terases.
Livonijas ordeņa pils – Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Tās celtniecība uzsākta 1207.gadā. Šajos laikos ikvienam ir iespēja uzkāpt Dienvidu un Ziemeļu torņos, staigāt pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senieleju, kā arī apmeklēt vērienīgos brīvdabas pasākumus, vēsturisko mūru aizsegā.
Radošās darbnīcas – Šeit rodas atmiņas, kas darinātas pašu rokām! Siguldas pils kvartālā mājvietu raduši virkne radošu uzņēmumu, kas piedāvā iepazīties ar mākslinieku darbnīcām, izmēģināt roku Nameja gredzenu darināšanā, izsmalcinātu vēstuļu rakstīšanā, ādas izstrādājumu darināšanā, iemēģināt roku Siguldas slavenākā suvenīra – spieķa, izgatavošanā un ne tikai!
2. Krusta kalns. Arheoloģiskās izpētes rezultātā ārēji salīdzinoši necilais uzkalns atklājās kā nu jau senākā zināmā dzīves vieta apkārtnē – īsts Siguldas “šūpulis”. 19.gadsimta beigās kalns saukts arī par Aleksandra Kalnu J. Vistuča 1897. gadā izveidotajā ceļvedī kalns dēvēts arī par “Ķeizara kalniņu” par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II, kurš 1862. gadā apmeklēja Siguldu un kuram kalnā bija izveidota īpaša skatu vieta uz Gaujas senieleju. Turpat minēts, ka “priekš kādiem gadiem te stāvējis liels koka krusts. Acīmredzot, no tā cēlies kalna pašreizējais nosaukums. Vietējie iedzīvotāji kalnu sauc arī par Karātavkalnu un Miroņkalniņu.
3. Ūdenstūrisma apmetne pie Gaujas “Vējupīte”. Šis būs noderīgs pieturpunkts ne tikai laivotājiem, bet arī kājāmgājējiem, kas meklē vietu piknikam un ugunskura iekuršanai. Pieejama āra sausā tualete.
4. Tiltiņš pār Vējupīti. Lai turpinātu iepazīt Vējupītes gravu, jādodas Pētera alas virzienā, taču, šķērsojot nelielo upītes tiltu, pa kreisi – ceļš ved gar Gauju uz 17km attālo Līgatni. Vējupītes ieleja pāršķeļ Gaujas senielejas kreiso krastu, tās krastos paslēpti vairāki iespaidīgi iežu atsegumi, nelieli ūdenskritumi un alas.
5. Pētera ala. Ala, par kuras nosaukumu vēsta teikas, paslēpusies Vējupītes ielejas kreisajā krastā. Tā ir kā šaura, augsta plaisa, kas izveidojusies Gaujas svītas sarkanajos smilšakmeņos augstu virs upītes līmeņa un uzskatāma par mazas aizas un alas krustojumu. Ala ir 6,3 m gara (zem smilšakmens griestiem tikai 4 m), līdz 6,4 m augsta un līdz 2,3 m plata. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem.
6. Sateseles pilskalns jeb Līvu kalns ir Siguldas senākā apdzīvojuma liecinieks. Pilskalns bijis nocietināts ar 8 m augstu un 75 m garu aizsargvalni. 13. gadsimta sākumā te risinājušās sīvas cīņas starp vietējām ciltīm un vācu bruņiniekiem. Šī ir jauka pastaigu vieta ar šūpolēm un skatu uz mežaino ainavu.
7. Sateseles kanjons. Kā dabas apslēptais dārgums, kanjons ir mazāk populāra, taču skaista vieta ar sarkanajām klintīm un smilšakmens aizu, kuras tuvumā atrodas arī avotiņš.
8. Kraukļu aiza un ala. Kraukļu aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Klints sienā izveidojusies neliela trīsstūrveida ala. Tās nosaukums cēlies no senas teikas. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar gravējumiem, kādus veikt mūsdienās ir aizliegts.
9. Paradīzes kalns jeb Gleznotājkalns ir ainaviska vieta, kur skatam paveras gan Turaidas pils tornis, gan dabas ainava līdz pat 12 kilometru attālumā. Īpaši iecienīta vieta krāsaino rudens lapu laikā.