Siguldas logo
DE EN LV
Sigulda aizrauj
Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Iepazīsti dabas daudzveidību Piķenes kraujā
Iepazīsti dabas daudzveidību Piķenes kraujā

Piedāvājam pastaigu maršrutu, kas iepazīstina ar Gaujas senlejas augu, putnu un biotopu daudzveidību, kas īpaši izceļas tieši pavasarī. 

Tas ir piemērots ikvienam, kam ir interese par augiem, sēnēm, putniem un arī Gaujas Nacionālajā parkā sastopamajām zvēru sugām. Dažādos periodos atšķiras novērojamo sugu klāsts.

 

 

 

Maršruta gaita

Siguldas serpentīns – Velnalas klintis – Kājnieku tilts – Piķenes kraujas lejasdaļa – Mazā Velnala – Balonu pļava – Krimuldas serpentīna ceļš – Krimuldas muiža – Mednieku namiņš – Piķenes kraujas augšdaļa - Kājnieku  tilts – Ķeizarskats (skat.kartē)

Gaujas senleja

 

Gaujas senleja ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām, kuras aizsardzības un saglabāšanas nolūkā izveidots Gaujas Nacionālais parks. Viena no galvenajām Gaujas un to pieteku vērtībām un tūristu piesaistēm ir devona perioda smilšakmens atsegumi, kurus tuvākajā apkaimē dēvē par iežiem.

Vēro! Pie gaisa trošu ceļa ir kāpnes, vai turpat netālu pie Panorāmas rata atrodas serpentīna ceļš, pa kuru ceļu dodoties lejpus senlejas iepazīšanai, ir iespēja apskatīt meža biotopus, uz kokiem sūna - parastā vāverastīte.

 

Velnalas klintis un Kājnieku tilts

Koordinātas: 57.1496  24.8118 un 57.148650  24.807424

  

Gaujas senlejas beigu daļas viena no varenākajām klinšu sienām – ap 15 m augsta, kas izveidojusies labā krasta līkumā. Klinšu vidusdaļā redzama Velnala virs kuras apskatāmas vecas un bioloģiski nozīmīgas priedes ar tai skaitā krokodilādas mizu. Tāpat no kokiem sastopamas - lazdas. Agrā pavasarī parādās ziedu putekšņu garās spurdzes un tumši sarkani ziedu pumpuri zaru galos. Kas ir interesanti - no šīs koksnes, kas plēsta sloksnēs, tiek gatavoti grozi. Kļava ar savu plato vainagu un lapām sniedz patvērumu no saules un lietus. Šī koka cieto un gaišo koksni izmanto galdniecības darbiem, mūzikas instrumentu un sporta rīku pagatavošanai, lapas - maizes cepšanai, paklājot tās zem klaipiem. Pavasarī no kļavām tecina sulas. Egle pacieš ēnu un ir ļoti pieticīga. Saknes aug plaši uz visām pusēm, taču sekli, tādēļ egles cieš no vētrām. No koksnes iegūst malku, būvkokus un papīrmalku, no saknēm pin grozus. Ozols - tā mūžs ir ievērojami ilgāks kā citiem kokiem, jo tam ir cieta un izturīga koksne. Jau tālā pagātnē ozols bija kulta koks - ne tikai latvieši, bet arī citas tautas senatnē uzskatīja ozolu par svētu koku!

Kājnieku tilts pār Gauju ļauj manīt zivju kustību un upes izplešanos vai saraušanos tās krastos.

 

Piķenes kraujas lejasdaļa un Mazā Velnala

Koordinātas: 57.150641  24.824129 un  57.150633 24.816033

   

Ap 1km garš un 78-80m augsts Gaujas senlejas labā pamatkrasta posms. Piķenes krauju klāj nogāžu meži, kas ir aizsargājami biotopi. Piemērota augu – paparžsugu, ziedaugu, sūnu, ķērpju un arī sēņu vērošanas vieta. Vīgriezes - saldi smaržojoši ziedu ķekari uz gara kāta. Tās saldi smaržo, lai pievilinātu kukaiņus. Papardes - aug vietās, kur sastopamas vecas sūnas. Tām nav ziedu. Papardēm sēklu vietā veidojas mikroskopiskas sporas, kuras var redzēt kā brūnus plankumiņus lapu augšpusē. Lielā ceļmallapa - šo augu lapas aug platās rozītēs un zied īsiem stumbriem. Meža zaķskābenes ziedam ir piecas kausveida vainaglapas. Ziedi un lapas naktī aizveras.

Ejot gar Piķenes krauju Krimuldas virzienā, nevar paiet garām Mazajai Velna alai, kas atrodas kraujas lejasdaļā iepretim Gaujas vecupei.

Par vecupēm! Vieta, kur kādreiz tecējuši upes ūdeņi. Ūdens apmaiņa vecupēm notiek pavasara palos, kad tās bagātinās ar ūdens krājumiem, izveidojot labu augsni augiem un dzīvnieku sabiedrībai. Varbūt ieraudzīsi kādu bebru, kuru darbi bieži manāmi vecupēs vai tās krastos!

 

Krimuldas serpentīna ceļš

Koordinātas: 57.17086 24.83798

  

Vēsturiskais serpentīna ceļš, kas savieno Siguldu un Krimuldu. Atceroties, ka atrodies Gaujas Nacionālajā parkā, kur putnu faunu no dabas tūrisma viedokļa novērtē gan vietējie, gan viesi, iezīmējot marta/aprīļa mēnesi kalendārā, iespējams ieraudzīt pūces, dzeņus, mežirbes vai kādu rubeni! Pavasara migrācijā ir pieejama ideāla gaisma putnu fotografēšanai!

Saproti! Vērojot putnus, atceries, ka svarīgākais ir maksimāli izvairīties no putnu ierastā dzīvesveida un dzīvesvietas traucējuma!

 

Krimuldas muiža,  Mednieku namiņš

Koordinātas: 57.167765  24.829883 un  57.161890  24.825567

No muižas paveras lielisks skats uz Gaujas senleju. Pievēršot uzmanību! Līdz musdienām saglabājies firsta Johana Līvena veidotais ainavu parks, kurā ir daudz vecu koku, t.sk. ozolu. Šī ir laba augu – sūnu un ķērpju iepazīšanās vieta.

Šai pusē, tuvojoties Mednieku namiņam, novērojama bagātīga augsne sēņu dzīvotņu daudzveidībai. Piemērotā laikā un vietā iespējams redzēt, piemēram, Austrijas agreni (attēlā)!

 

Piķenes kraujas augšdaļa

   

No Piķenes kraujas dažviet, īpaši bezlapu periodā, paveras nelielas skatu perspektīvas uz Gaujas senleju un Gaujas upes līkumoto ceļu. Iespējams pamanīsi kādu lapsu vai stirnu tālumā vai tuvumā skrienam!

 

Kājnieku  tilts – Ķeizarskats

Koordinātas: 57.148650  24.807424  un 57.143704   24.819398

 

Kāpjot kalnā augšā, iespējami sadzirdēt tādu kā ūjināšanu. Saka, ka Gaujas Nacionālajā parkā sastopama ligzdojot urālpūce un biežāk novērojamā Latvijas mazākā pūce – apodziņš. Varbūt tas šobrīd atrodas virs tevis? Ieklausies skaņu toņos ap sevi!

 

 IEPAZĪSTI DABU SEV APKĀRT!

Raksta sagatavošanā izmantota informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes informatīvajiem materiāliem.  

Karti iespējams apskatīt un lejupielādēt pielikumā. 

Pielikumi:


Balsošana:


Distanču slēpošanas trase
Pasākumi
  1. Maijs 2021
    P O T C P S S
              01 02
    03 04 05 06 07 08 09
    10 11 12 13 14 15 16
    17 18 19 20 21 22 23
    24 25 26 27 28 29 30
    31            
Siguldas maršruti