Siguldas logo
DE EN RU LV
Sigulda aizrauj
01.01.1970 Diena
0o C, Vējš. 0 m/s
13.12.2017 Nakts
0o C, Vējš. 0 m/s
14.12.2017 Diena
-1o C, DA Vējš. 8 m/s

Siguldas pilsdrupu estrādē uzstāsies norvēģu grupa „A-ha”!

Izjūtiet adrenalīnu, traucoties ar bobu ledainajā trasē!

Atklāj Gaujas senielejas ainavu no putna lidojuma ar Zērgli!

Siguldas Sporta centram vilinoši piedāvājumi - nāc ciemos!

Pasākumi Siguldas novadā decembrī

Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Velnalas klintis un ala
Velnalas klintis un ala

Gaujas senielejas pēdējā varenākā klinšu siena - 250m gara un 15m augsta.  8m virs ūdens līmeņa klintī izveidojusies Velnala - sena kulta vieta. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.

 

Atrašanās vieta

Gaujas labajā krastā 3,8 km no Siguldas tilta atrodas Velnalas klints

Koordinātas N 57° 08.971 E 024° 48.681
Tālrunis 67971335
e-pasts info@sigulda.lv
   

Velnalas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz divus kilometrus garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms. Velnalas klinšu atsegums ir 250 metrus garš un ap 15 metrus augsts. Tas sācis veidoties pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu devona laikmetā, taču zināma veidošanās notiek vēl joprojām – šeit vērojama aktīva sāniska erozija, no klintīm bieži nobrūk lieli smilšakmens bluķi, kas krīt Gaujas dziļajā atvarā. Rūpīgi ieskatoties, klints sienā saskatāmi seno straumju raksti – dažādi slīpslāņojuma veidi. Velnalas apkārtnes iežos sastopams Siguldas apkārtnē visbagātākais devona zivju fosiliju, piemēram, bruņuzivju, un floras atlieku komplekss. 

 

Klintī astoņus metrus virs Gaujas līmeņa atrodas pati Velnala. Tā sākusi veidoties vairāk nekā pirms 10 tūkstošiem gadu upes sāniskās erozijas un tagad izzuduša pazemes avota kopdarbības rezultātā. Intensīva alas veidošanās beigusies pirms pieciem gadu tūkstošiem, kad Gauja jau tecēja pirmās terases līmenī. Alas dziļums sasniedz 35 metrus.

 

Velnala ir sena pagāniska kulta ala. Tās griestos ir seši caurumi, kurus sauc par velna skursteņiem. Teika stāsta, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas sadzirdējis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus. Stāsta, ka Velnalā mitinājies ne tikai pats nelabais, bet arī Turaidas Rozes – Maijas slepkava Jakubovskis ar savu rokaspuisi Skudrīti, kuri slēpušies no taisnas tiesas.

 

Jau no 19. gadsimta ala ir populārs tūrisma objekts, tā pirmo reizi ar nosaukumu „Taufelshöle” pieminēta 1857. gadā žurnālā „Das Inland”. To, ka Velnala jau vairāk kā pusotru gadsimtu ir populārs tūrisma objekts, apliecina tūrisma ceļveži, ceļojumu apraksti, 20. gadsimta pirmās puses pastkartes un fotogrāfijas.

Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!

 

Kopš uzcelts gājēju tilts pār Gauju, alu var aplūkot tikai no upes pretējā krasta, bet līdz pat 1980. gadam uz alu veda šaura taciņa gar pašu krauju, kāpnes un mākslīgā platforma astoņus metrus virs Gaujas ūdeņiem.

 

Velnala atrodas valsts aizsardzībā gan kā dabas, gan vēstures piemineklis. Aicinām atcerēties, ka alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, nebojājot tos. 


Balsošana:


Distanču slēpošanas trase
Livonijas ordeņa pils
Pasākumi
  1. Decembris 2017
    P O T C P S S
            01 02 03
    04 05 06 07 08 09 10
    11 12 13 14 15 16 17
    18 19 20 21 22 23 24
    25 26 27 28 29 30 31
Siguldas maršruti