Siguldas logo
DE EN RU LV
Sigulda aizrauj
27.06.2017 Diena
15o C, R Vējš. 6 m/s
27.06.2017 Nakts
10o C, R Vējš. 2 m/s
28.06.2017 Diena
20o C, A Vējš. 2 m/s

Grupa „Carnival Youth” izziņo koncertu Siguldas pilsdrupu estrādē

Siguldā notiks otrais Skaņu un garšu festivāls

Siguldas Sporta centrs aicina apmeklētājus

Pasākumi Siguldas novadā 2017. gadā

Sunset Festival izsludina šīs vasaras programmu

Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Velnalas klintis un ala
Velnalas klintis un ala

Gaujas senielejas pēdējā varenākā klinšu siena - 250m gara un 15m augsta.  8m virs ūdens līmeņa klintī izveidojusies Velnala - sena kulta vieta. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.

 

Atrašanās vieta

Gaujas labajā krastā 3,8 km no Siguldas tilta atrodas Velnalas klints

Koordinātas 57.149674   24.811865
Tālrunis 67971335
e-pasts info@sigulda.lv
   

Velnalas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz divus kilometrus garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms. Velnalas klinšu atsegums ir 250 metrus garš un ap 15 metrus augsts. Tas sācis veidoties pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu devona laikmetā, taču zināma veidošanās notiek vēl joprojām – šeit vērojama aktīva sāniska erozija, no klintīm bieži nobrūk lieli smilšakmens bluķi, kas krīt Gaujas dziļajā atvarā. Rūpīgi ieskatoties, klints sienā saskatāmi seno straumju raksti – dažādi slīpslāņojuma veidi. Velnalas apkārtnes iežos sastopams Siguldas apkārtnē visbagātākais devona zivju fosiliju, piemēram, bruņuzivju, un floras atlieku komplekss. 

 

Klintī astoņus metrus virs Gaujas līmeņa atrodas pati Velnala. Tā sākusi veidoties vairāk nekā pirms 10 tūkstošiem gadu upes sāniskās erozijas un tagad izzuduša pazemes avota kopdarbības rezultātā. Intensīva alas veidošanās beigusies pirms pieciem gadu tūkstošiem, kad Gauja jau tecēja pirmās terases līmenī. Alas dziļums sasniedz 35 metrus.

 

Velnala ir sena pagāniska kulta ala. Tās griestos ir seši caurumi, kurus sauc par velna skursteņiem. Teika stāsta, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas sadzirdējis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus. Stāsta, ka Velnalā mitinājies ne tikai pats nelabais, bet arī Turaidas Rozes – Maijas slepkava Jakubovskis ar savu rokaspuisi Skudrīti, kuri slēpušies no taisnas tiesas.

 

Jau no 19. gadsimta ala ir populārs tūrisma objekts, tā pirmo reizi ar nosaukumu „Taufelshöle” pieminēta 1857. gadā žurnālā „Das Inland”. To, ka Velnala jau vairāk kā pusotru gadsimtu ir populārs tūrisma objekts, apliecina tūrisma ceļveži, ceļojumu apraksti, 20. gadsimta pirmās puses pastkartes un fotogrāfijas.

 

Kopš uzcelts gājēju tilts pār Gauju, alu var aplūkot tikai no upes pretējā krasta, bet līdz pat 1980. gadam uz alu veda šaura taciņa gar pašu krauju, kāpnes un mākslīgā platforma astoņus metrus virs Gaujas ūdeņiem.

 

Velnala atrodas valsts aizsardzībā gan kā dabas, gan vēstures piemineklis.


Balsošana:


Distanču slēpošanas trase
Livonijas ordeņa pils
Pasākumi
  1. Jūnijs 2017
    P O T C P S S
          01 02 03 04
    05 06 07 08 09 10 11
    12 13 14 15 16 17 18
    19 20 21 22 23 24 25
    26 27 28 29 30    
Siguldas maršruti