Ierunājis VALTERS KRAUZE / zīmējuma autore LUĪZE ROZENBAHA
Latviešu tautas teika stāsta, kā radies Staburags.
Reiz dzīvojusi jauna meitene. Viņas līgavainis bijis zvejnieks. Kad puisis devies zvejā, meitene viņu allaž gaidījusi stāvam uz klints upes krastā. Kādu dienu sacēlies milzu liels vējš. Neganti viļņi darīja savu un puisis noslīcis.
Meitene, to redzēdama, sākusi gauži bez apstājas raudāt. Uz klints stāvēdama, viņa lēja asaras dienu un nakti, nepametot upes krastu. No bēdām lēnām pārvērtusies smilšainā akmenī, bet viņas asaras nav rimušas tecēt. Tā cēlusies raudošā Staburaga klints.