Ierunājis JURIS KAUKULIS / zīmējuma autore KAIVA KAZĀKA
Kaķītis, aci piemiegdams, paskatījās ķēniņā, nogūlās uz ķepiņām un sāka stāstīt – kā viņam bijušas darbīgas dzirnavas, kā melnais runcis tās atņēmis, kā meitas viņu liekulīgi aizraidījušas un kā puikas cietsirdīgi mocījuši. Tomēr stāstot, viņš visu pieminēja bez dusmām, bez naida un sāpēm. Ķēniņš klausījās viņā un brīnījās, kā tik viegli var sāpes pieminēt.
“Saki – ko lai es daru melnajam runcim?” – “Ei, ķēniņ, es nepieminu ļaunu,” kaķītis atbildēja.
“Un ko lai es daru tavām nepateicīgām meitām?” – “Dari viņām tikai labu. Kāpēc vairot sāpes? Lai
vairojas labāk prieks.”
“Bet dzirnavas tev tomēr jādabū atpakaļ. Melderis tu esi, un cita labāka amata tev nevaru izdomāt” – nolēma valdnieks.
Un tā arī notika. Kaķītis dabūja atpakaļ savas dzirnavas, bet velni aizrāva melno runci ar visu naudas lādi purvā. Melderis stāvēja savās dzirnavās baltā kažokā un gāja vaļā atkal riekstu gaņģi un mandeļu gaņģi.
Tā labestība pārvērta pasauli, noliedzot naidu pret citiem.
