Vasara, rudens, pavasaris vai ziema – visi gadalaiki ir piemēroti, lai apmeklētu Siguldu un dotos meklēt skaistākās skatu vietas pilsētā un tās apkārtnē. Kalnainā apkārtne un vēsturiskie pilskalni priecē acis gan vasaras zaļumā, rudens lapu krāšņumā, pavasara plaukumā vai tik tikko apsnigušā ziemas segā!
Tādēļ, lai iemūžinātu šīs ainavas fotogrāfijā vai vienkārši atpūtinātu prātu tajās veroties, piedāvājam apmeklēt šādus skaistākos skatu punktus Siguldā un tās apkārtnē:
Siguldas pils kvartāla skatu platformas
Siguldas pils kvartālā izvietojusies Livonijas ordeņa Siguldas pils, Siguldas Jaunā pils, kā arī papildus Siguldas pils kvartāla apmklējumam, viesi aicināti iegriezties tuvumā esošajās mākslas un amatniecības radošajās darbnīcās! Teritorijas plašums piedāvā vairākus vēsturisko mūru ieskautus skatu punktus, no kuriem paveras kilometriem tāla Gaujas senielejas ainava, ir iespējams saskatīt Turaidas pils torni un Krimuldas muižu.
No skatu punkta, kas atrodas Svētku laukumā paveras elpu aizraujošs skats uz Gaujas senleju un upes labajā krastā esošo Krimuldas pili. Svētku laukums izbūvēts par godu Siguldas pilsētas astoņsimt gadu svinībām 2007. gadā. Kā liecina pats Svētku laukuma nosaukums, šī vieta pulcē Siguldas vietējos iedzīvotājus un viesus atzīmēt dažādus svētkus. Svētku laukums ir iecienīta vietējo siguldiešu un pilsētas viesu pastaigu vieta, kā arī šeit top aizraujošas bildes ar S! simbolu, kurš mainās līdz ar pilsētai aktuāliem notikumiem un svētkiem.
Jau kopš 19. gadsimta tūristi Siguldā apmeklē skatu vietas, kur tālu var redzēt Gaujas senieleju. Divas no šādām vietām ir Ķeizarkrēsls un netālu esošais Ķeizarskats. Vietām nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā un apkārtnē. Augsto viesu sagaidīšana notika grandiozi – cara apmeklētajās vietās tika uzcelti vairāki goda vārti, kas bija izgreznoti ar karogiem un pušķiem. Saistībā ar šo notikumu Siguldā sabrauca „zemāki un augstāki ļaužu bari”, lai sagaidītu ķeizaru ar priecīgu gavilēšanu un „urrā” saukšanu. No šīs vizītes skatu vieta ieguvusi savu nosaukumu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo ainavu, kas pavērusies uz Gaujas senieleju.
Paradīzes kalns jeb Gleznotājkalns ir ērti sasniedzama vieta Siguldas pilsētā – apmeklētājiem, kuri iecienījuši skaistas skatu ainavas un dabu – tas atrodas 30 minūšu gājienā no pilsētas centra un vietai var piekļūt, ejot pa pilsētvides ceļiem un līdzenām dabas takām. No Paradīzes kalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā – tā ir dabiski veidojusies ainava. Pāri ielejai skatam paveras Turaidas pils tornis, lejā, pamatkrasta piekājē saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta. Visizteiksmīgāko ainavu veido Gaujas senieleja un 80 metrus zemāk esošā Gauja. Paradīzes kalna elpu aizraujošo ainavu gleznojuši tādi ievērojami mākslinieki kā J. Feders, J.Rozentāls un V.Purvītis, tā arī radies šīs vietas otrs nosaukums – Gleznotājkalns.
Raganu katls ir milzīga sufozijas piltuve jeb grava, kura izveidojusies dažādu ūdensteču darbības rezultātā. No gravas redzams iespaidīgs skats lejpus, kā arī virs koku galotnēm iespējams lūkoties vairāku kilometru tālumā. Raganu katlu var apskatīt vienīgi no kanjona augšējā skatu punkta, kur skatam uz leju smilšakmenī atsedzas Gaujas un Amatas svītas slāņi, kuros vijas sarkanas mālu iegulu un aleirolītu josliņas. Jāpiebilst, ka Raganas katls ir aizsargājams dabas objekts!
Sateseles pilskalns ir piemērota vieta nelielai pastaigai Siguldas teritorijā, kurā izjust novada vēsturi un aplūkot caur koku galotnēm visaptverošu tālumu. Interesanti, ka pilskalnus allaž modri apsargāja ar lokiem bruņoti karavīri. Senāk te bija dzirdams arī kalēju, namdaru, podnieku un citu amatnieku darba troksnis. Mūsdienās gan vieta iemājo mieru un ir labs sākuma punkts, lai dotos turpināt gājienu pa dabas takām un apskatītu tuvumā esošo sarkanīgo smilšakmeni – Sateseles kanjonu.
Viens no vēsturiskajiem reģiona pilskalniem – Krimulda, ir vieta, kurā līdz mūsdienām saglabājušies vairāki arhitektūras pieminekļi – Krimuldas muiža, teitoņu ordeņa Krimuldas pils pilsdrupas, Krimuldas ciemata 19.gs. ēkas. Krimulda ir piemērota vieta, no kuras aplūkot skatus no Gaujas labā krasta. Lai apmeklētu Krimuldas muižas skatu platformu un tornīti, nepieciešams iepriekš pieteikties t. 29111619.
Krimuldas viduslaiku pilsdrupas un senās skatu platformas vieta
Rīgas domkapitula pils celta ap 1255. gadu un bijusi mazākā no visām trim Gaujas senlejas pilīm. Pēc nodedzināšanas 1601. gadā, pils nav atjaunota, tomēr tā joprojām ir viena no skaistākajām skatu vietām, dēvēta par “Bellevue”. Senāk te augusi liela liepa (saukta par Mīlestības liepu) pie kuras 20.gs. 60-tajos gados ierīkota Krimuldas iedzīvotāju un sanatorijas pacientu iemīļota skatu platforma, uz kuras spēlējis pūtēju orķestris vai lauku muzikanti, savukārt pilsdrupu apkārtnē notikuši sarīkojumi un zaļumballes.
Siguldas novads noteikti var lepoties ar Bobsleja un kamaniņu trasi un tās skatu platformu, jo tā ir viena no 18 šāda veida būvēm pasaulē un viena no retajām, kurā pieejami nobraucieni arī tūristiem. Katru gadu trasē norisinās starptautisku sacensību posmi. 1420 metri, 16 virāžas un 200 m garš bremzēšanas ceļš – šos parametrus bobsleja un kamaniņu trasē var izbaudīt gan profesionālis, gan pilsētas viesis. Mierīgas atpūtas cienītājiem katru dienu pieejama trases apskate un skatu platforma uz pilsētu, taču adrenalīna cienītājiem šajā laikā pieejami dažādi ziemas nobraucieni trasē nedēļas nogalēs.
Sauleskalns Mālpilī
No Sauleskalna paveras panorāma uz Mālpili un centra ūdenskrātuvēm (koordinātas – 57.01063202771533, 24.94480352801257). Tajā aplūkojamas 1986. gada tēlniecības simpozija skulptūras, kuru autori ir tēlnieki – Gvido Buls (skulptūra „Foboss”), Igors Dobičins (skulptūra „Zivs”), Juris Švalbe (skulptūra „Udenskritums”) un Raitis Bēcis (skulptūra „Pārkārtošanās”). Apmeklējot Sauleskalnu, aicinām no izstaigāt arī Mālpils dabas taku, kura vienā virzienā ir aptuveni 3km.
