No 11. aprīļa Kultūras centrā “Siguldas Devons” apskatāma grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2023” nominēto un apbalvoto grāmatu izstāde.
4. aprīļa vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2023” noslēguma ceremonija, kurā tika paziņoti konkursa laureāti septiņās kategorijās. Gada mākslinieka titulu jau trešo reizi ieguva dizainers Aleksejs Muraško. Balvu par Mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņēma mākslinieks un grāmatu dizainers Aldis Aleks.
Žūrija par aizvadītā gada skaistākajām un mākslinieciski augstvērtīgākajām grāmatām atzina:
Kategorijā “Dzeja” – Marta Pujāta grāmata “Dāma baltos džinsos”. Dizains Armands Zelčs (Jelgavas tipogrāfija, “Neputns”).
Kategorijā “Proza” – Aristoteļa darbs “Runas māksla – rētorika”. Dizains Aleksejs Muraško (Jelgavas tipogrāfija, LU Akadēmiskais apgāds).
Bērnu un jauniešu grāmatu kategorijā – Aleksandras Rundes grāmata “Ko darīt, ja esi kails pilsētā”. Dizains un ilustrācijas Aleksandra Runde (SIA “Terra”, Jāņa Rozes apgāds).
Kategorijā “Dokumentālie izdevumi” – Mikus Kļaviņa grāmata “LATVIAAA. Pasaules kauss basketbolā 2023”. Dizains Madara Krieviņa, ilustrācijas Agrita Krieviņa-Siliņa, fotogrāfijas Mikus Kļaviņš (Jelgavas tipogrāfija, SIA “Consulto”).
Kategorijā “Zinātniskā literatūra” – Kristīnes Zaļumas grāmata “Vidzemes muižas un to bibliotēkas”. Dizains Tatjana Raičiņeca (Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Nacionālā bibliotēka).
Kategorijā “Uzziņu literatūra” – Andas Bolužas sastādītā grāmata “No Arkādijas līdz Marsam. Dzīve Rīgas parkos”. Dizains Dārta Hofmane (Jelgavas tipogrāfijā, Latvijas Nacionālā bibliotēka).
Žūrijas speciālbalva jaunajam dizaineram “Stikla ābols” tika piešķirta Klāvam Priedītim un otra speciālbalva – Aleksandrai Rundei par grāmatu “Ko darīt, ja esi kails pilsētā”.
Titulu “Gada mākslinieks” konkursa žūrija piešķīra dizaineram Aleksejam Muraško.
Balvu par Mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņēma mākslinieks un grāmatu dizainers Aldis Aleks.
Portāla LSM.lv lasītāju balsojumā par 2023. gada skaistāko grāmatu tika atzīta Ineses Zanderes grāmata “Neredzamie plāksterīši”. Dizains Artis Briedis, ilustrācijas Krista Bitmete (Jelgavas tipogrāfijā, “Liels un mazs”).
Siguldas novada pašvaldība savu speciālbalvu piešķīra Semjona Haņina grāmatai “2/2” (Divas otrās). Tās dizainu veidoja Estere Betija Grāvere un Aleksandrs Zapoļs (Jelgavas tipogrāfija, “Riga Prints”, “Orbīta”).
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija 2005. gadā ieguva tiesības izmantot Miķeļa Goppera dibinātā apgāda “Zelta ābele” stilizēto un vārdisko preču zīmi asociācijas rīkotajam grāmatu mākslas konkursam ar mērķi attīstīt latviešu grāmatu izdošanas kultūru un popularizēt grāmatu lasīšanu latviešu sabiedrībā. M. Goppera izdevumi tiek uzskatīti par skaistas grāmatas etalonu, bet viņa apgāds “Zelta Ābele” – par latviešu grāmatniecības zelta leģendu.
Miķelim Gopperam ir vēsturiska saistība arī ar Siguldas novadu, kur 1931. gadā izdevēja tēvs ģenerālis K. Goppers iegādājās Eikažu muižas centru. Miķelis iekārtoja sev istabu muižas dārznieka mājiņā, kur uzturējās vasarās un atvaļinājuma laikā. Šeit viņš tikās ar turpat netālu Inciemā dzīvojošo rakstnieku Anšlavu Eglīti, kurš savā atmiņu romānā “Pansija pilī” atcerējies, kāda izskatījās izdevēja istaba: “Visgarām sienām karājās zīmējumi, visās malās stāvēja nokrautas grāmatas un papīri. Miķelis Goppers vāca apgāda arhīvam visus uzmetumus un sagatavošanās zīmējumus, kādus vien viņa mākslinieki sazīmēja, kamēr noveda grāmatu līdz gatavībai. Reizēm šo materiālu sanāca veseli kalni. Gopperam patikās sīki sekot, kā veidojas grāmatas – nereti pa garum gariem līku loču ceļiem.”
Gopperam bijusi iecere, ka, apgādam izplešoties un iekārtojot pašiem savu spiestuvi un sietuvi, tas varētu ļoti labi novietoties Eikažos, kur paceltos kvalificētu, rūpīgi izraudzītu spiestuves tehniķu un darbinieku ģimeņu mājas, izveidojot Eikažus par īpatnēju grāmatnieku un grāmatdarinātāju ciemu, kura iedzīvotājus vienotu jūsmīga mīlestība pret daiļo grāmatu un brīvajām mākslām. Diemžēl karš un emigrācija šos sapņus pārtrauca.
Grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2023” izstāde Kultūras centrā “Siguldas Devons” apskatāma līdz jūnijam.