Aivars Gulbis : ” Es esmu zirgs, es esmu ābols, es esmu lidojums, es esmu ola, es esmu bronzas lējums, esmu lidojumā un neviens mani zemē nenovilks!”
Bārbala Gulbe : ” Es esmu tēlnieka meita ” (Tūve Jansone)
Janvārī pirms 90 gadiem Vidzemes novadā piedzima sīks zēns, kuram tika dots vārds “AIVARS”. Jau bērnībā, iepazinis un iemīļojis dabu, harmoniskajā Leontīnes un Mārtiņa Gulbja ģimenē izauga mākslinieks, kurš visu mūžu ar savu mākslu kalpoja skaistajam un cildenajam gan dabā, gan cilvēku saskarsmē.
Ir nodzīvots garš mūžs. Ir nodzīvots darbīgs tēlnieka mūžs. Par to ir daudz runāts, rakstīts un lasāms arī šeit izstādē redzamajā grāmatā “Gulbja spārni”. Siguldā eksponēta neliela kolekcija Aivara Gulbja skulptūru – darinātas marmorā, bronzā, metālā. Un līdzās tepat – stiklā realizētie meitas Bārbalas Gulbes darbi. Visi viens otru papildinoši estētiskajā un ētiskajā pasaules tvērumā. Tāpat kā tēvs arī Bārbala ierosmi jaunradei rod dabā, dzimtajā ainavā. Viņa kā māksliniece vistiešākajā nozīmē izaugusi tēvzemē. Tie ir, līdztekus ritoši, divi radoši ceļi, kas veltīti Latvijai.
Kā reiz atzina mākslas zinātniece Ruta Čaupova- “Bārbala, kas ir viena no trim bērniem Gulbju ģimenē, ir vistuvākā Aivara kustībā esošajām, uz viena punkta nobalansētajām skulptūrām.” Arī izstādītie Bārbalas Gulbes stikla darbi nav statiski ne formas, ne krāsu gammas niansēs.