Kultūras centrā Siguldas DEVONS 4. novembrī 19.00 piedāvājam noskatīties režisores Lailas Pakalniņas svaigāko veikumu kino – dokumentālu spēlfilmu “Es domāju par kaķi”.
Filma ir kinodzejolis, kas rakstīts, lietojot gaismu, kas spīdēja 40 – 50 gadus agrāk. Tā būs svešu atmiņu atcerēšanās, balstoties uz atkrituma konteinerā atrastiem 1968.- 78. gados eksponētiem fotonegatīviem.
Skatot nezināmā fotogrāfa, ko esam nosaukuši par Antonu, Emmas tantes dēlu, fotogrāfiju melnrakstus mēs iztēlosimies, ko viņš juta un par ko domāja un ko juta un par ko domāja tie, ko viņš fotogrāfēja. Vai precīzāk – kā dzīvotu mēs, ja tās būtu mūsu fotogrāfijas.
Šīs filmas ideja tika atrasta miskastē, precīzāk – pie miskastes. Iznīcībai atstāts maisiņš ar 36 eksponētām fotofilmiņām. Taču tajās apslēptie attēli neiznīka. Mēs tos ieraudzījām un izdomājām filmu.
Reiz, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, dzīvoja Antons. Viņam bija fotoaparāts, ar kuru viņš fotografēja visu ko – vistas, radus, draugus, autosacīkstes. Antonam bija dēls Raitis, kurš arī gribēja fotografēt. Kad Antons nomira, Raitis beidzot dabūja fotoaparātu un arī sāka fotografēt visu ko.
Pagāja laiks. Taču laiks nebija pagājis. Tas bija saglabājies fotogrāfijās. To, kas pietrūka, mēs piedomājām klāt.
Dokumentālā/spēlfilma, režisore Laila Pakalniņa, 83’, Latvia, 2025 | 12+
Režisore un scenārija autore – Laila Pakalniņa | Operators – Gints Bērziņš | Mākslinieks – Juris Pakalniņš | Skaņu režisors – Anrijs Krenbergs | Montāžas režisore – Ieva Veiveryte | Lomās – Andrejs Strokins, Ralfs Neifalts, Mikass Bučmis, Laila Gintere. Finansiālais atbalsts – Nacionālais kino centrs, VKKF
Filmas rullītis: https://www.youtube.com/watch?v=L8NNmuHSfvQ
