Gleznotāja saviem darbiem iedvesmu smēlusies Virdžīnijas Vulfas grāmatā “Orlando”, kas tiek uzskatīts par vienu no vieglāk lasāmajiem Vulfas darbiem, kaut gan būs cilvēki, kas jautās, cik grūtiem jābūt parējiem Vulfas darbiem, ja jau “Orlando” tiek uzskatīts par izklaidējošu. Bet “Orlando” tiešām ir skaists – kāda cilvēka dzīve kā rotaļa, spoža fantāzija, trauksmains domas lidojums.
Stāstījums par jaunekli Orlando sākas 1500. gadā – karalienes Elizabetes valdīšanas laikā. Toreiz saulrieti bija sarkanāki un spilgtāki, rītausmas baltākas un blāzmainākas, vīrieši valkāja cieši pieguļošas zeķubikses un izrādīja savas skaistās kājas, bet sieviete nevarēja ne potīti izbāzt no svārku apakšas, lai kāds bārdainis nekristu sajūsmas ģībonī.
Meitenes bija rozes, un ziedu laiks tām bija tikpat īss kā puķēm. Tās vajadzēja noplūkt, pirms iestājas nakts, jo diena bija īsa un diena nozīmēja visu.
Teiksma par Orlando lido pāri laikam, un lai nevienu neizbrīna, ka stāsts, kurš sācies 1500. gadā, lasītāju atved līdz 1928. – tie ir tikai nieka četri gadsimti ar astīti, bet Orlando mūžā – pāris dēkainas desmitgades, kurās smuks jauneklis pārtop par piemīlīgu lēdiju.