Siguldas novada Kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma izstāde “Saimes galds”, lai ikvienu iepazīstinātu ar Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām.
Izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), kas koordinē Latvijas dzīvo tradīciju iekļaušanu Latvijas Nemateriālajā kultūras mantojuma sarakstā. Nacionālo sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot pieteikumus. Četros gados Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 24 vērtības, ar kurām apmeklētāji var iepazīties scenogrāfes Patrīcijas Baltiņas veidotajā ekspozīcijā “Saimes galds”.
Izstādē apskatāmas arī Siguldas novadam piederošās Nemateriālā kultūras mantojuma vērtības – Siguldas spieķa darināšanas prasmes un Gaujas plostnieku amata prasmes.
19. gadsimtā plostu braukšana bija iecienīts Vidzemes zemnieku peļņas darbs pavasarī. Plostos sapītie baļķi tika pludināti no Gaujas augšgala līdz Carnikavai. Gaujas plostnieku amata prsames tiek saglabātas un uzturētas arī mūsdienās.
Siguldas spieķis ir senākais un raksturīgākais Siguldas suvenīrs – vietējo amatnieku roku darbs. Spieķu izgatavošanai Siguldas apkārtnē ir vismaz 150 gadu ilga vēsture – kopš laika, kad Gaujas senleja Siguldas un Turaidas krastos kļuva par iecienītu tūrisma objektu. Sākotnēji ceļotāji spieķus iegādājās, lai būtu vieglāk veicams ceļš stāvo Gaujas krastu un gravu takās.
Latviešiem ir jēdziens “saimes galds” – tas ir galds, pie kura visiem sanākt, mieloties, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt. Pie saimes galda mēs esam viens veselums. Izstāde “Saimes galds” sapulcējusi dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti.
Nemateriālais kultūras mantojums ir dzīvais mantojums – zināšanas un prasmes. Šis mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē un ir mainīgs, jo citādāks kļūst laiks un mēs paši. Tas mūs veido – to, cik esam spēcīgi un radoši modernajā un unificētajā laikmetā.
2003. gadā pēc gadiem ilgām debatēm pasaules valstis vienojās par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai veltītas konvencijas tekstu un pieņēma konvenciju. Latvija tai pievienojās 2006. gadā. Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un dalītos pieredzē, UNESCO veido starptautiskus sarakstus. Tajos patlaban ierakstītas vairāk nekā 500 vērtības no 122 pasaules valstīm.
Latvijas vārds tajos lasāms divreiz – 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu (2008. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces Reprezentatīvajā sarakstā), savukārt 2009. gadā Suitu kultūrtelpa ierakstīta UNESCO Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.