“Rīts ar literatūrzinātnieku” februārī pēta lasīšanas paradumus 19. gadsimtā. 18. februārī aicinām uz Dr.philol. Māras Grudules stāstu “Teksts un tā lasītājs, latvietis un vācietis Krievijas impērijā 19. gs. otrajā pusē”. Tikšanās notiks Turaidas muzejrezervātā, Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā (Administrācijas ēkā), sākums plkst. 11.00.
Priekšlasījumā ielūkosimies latvieša, Tērbatas universitātes studenta un vēlāk mācītāja vācu kolonijā Saratovas guberņā Frīdriha Dzirnes (1835−1872) mājas bibliotēkā un mēģināsim saprast, vai dzimis latviešu ģimenē, garā viņš bija latvietis − vai tomēr vācietis? Iepazīsimies ar Rīgas vīna tirgotāja meitas Baltijas vācietes Luīzes Šnīdevindas (prec. Pantēnija, 1850−1921) lasīšanas paradumiem, un mājas atmosfēru, visbeidzot paciemosimies Vidzemes laukos, Zeiboltu Jēkaba (1867−1924) dzimtajās mājās Iekaros pie Smiltenes, pamanot, ka tur 1870. gados vēl arvien saime ar dzīvu interesi lasa Anša Leitāna latviskoto “Grāfa lielmāti Genovevu”, bet tikko septiņu gadu vecumu sasniegušais Jēkabs no mājiniekiem slēpj, ka ir patstāvīgi iemācījies lasīt.
Dr.philol. Māra Grudule ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un LU profesore. Viņas uzmanības lokā ir latviešu literatūra no reformācijas laikmeta līdz tautas apgaismībai 19. gadsimtā, kā arī Baltijas vācu kultūra.
Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatu ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts LNB cikla “Grāmatai 500” programmā. Sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu sagatavots lekciju cikls, kas uzmanību pievērš gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem, domājot par grāmatas ceļu pie lasītāja – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem u.c. Cikla noslēgumā, turpinot iesākto tradīciju, saruna par grāmatas ceļu pie lasītāja mūsdienās.
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds
Informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500