Kultūras centrā “Siguldas devons” ar izglītojošiem stāstiem un praktiskiem piemēriem par bioreģionu izveidi un nozīmīgumu norisināsies starptautisks forums “Misija – Bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā”. Tajā piedalīsies pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevaldības un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti, apskatot nozīmīgākos aspektus veiksmīga, ilgtspējīga bioreģiona izveidei.
Forumā, apliecinot savu atbalstu kopīgiem spēkiem veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, klātesošās organizācijas un iedzīvotāji būs aicināti parakstīt labas gribas memorandu.
Forums tiks atklāts plkst. 10.00. Galvenie akcenti tiks likti uz Eiropas un pasaules valstu praksi bioreģionu izveidošanā, bioloģiskās pārtikas ražošanu un tā tirgu. Pasākuma dalībnieki iepazīsies ar ieguvumiem no ilgtspējīgās resursu pārvaldības – veselīga pārtika izglītības iestādēs, kooperāciju loma bioloģiskās saimniecības attīstībai, lēnais tūrisms un bezatkritumu pieeja resursu apsaimniekošanā. Foruma noslēgumā paredzēta plaša publiska diskusija ar klātesošajiem par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā un labas gribas memoranda tapšanas procesu.
- 9.30–10.00 Reģistrācija
- 10.00–10.20 Foruma atklāšana. Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Biedrības “GreenFest” dibinātājs Edgars Ricevs
Bioreģiona izveide ilgtspējīgai un tālredzīgai reģiona attīstībai
- 10.20–10.40 Bioreģions – vietējā atbilde pasaules izaicinājumiem. Edvards Kušners, Latvijas Bankas ilgtspējības vadītājs, padomnieks
- 10.40–11.00 Bioreģionu piemēri pasaulē un Eiropā. Globālās bioloģisko reģionu alianses izpilddirektors Josteins Hertvigs, Norvēģija
- 11.00–11.20 Bioloģiskās pārtikas ražošana un tirgus: attīstība un iespējas. Žurnāla “Bioloģiski” galvenais redaktors, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins
- 11.20–11.40 Latvijas Lauku konsultāciju un informācijas centrs – atbalsta plecs ceļā uz pirmo bioreģionu Latvijā. Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs
- 11.40–12.00 Stratēģiska pieeja reģiona attīstībai – Štīrijas Vulkānzemes piemērs. Vulkānzemes zīmola veidotājs un darītavas “Lava Bräu” vadītājs Romans Šmits
- 12.00–12.30 Pārtraukums
Bioreģions – ieguvumi no ilgstpējīgas resursu pārvaldības
- 12.30–12.50 Bioloģiskā pārtika skolās un bērnudārzos. “Organic Cities Network Europe” direktors Klaudio Serafini
- 12.50–13.10 Kooperācijas spēks bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Kooperatīva “Jurgensburg Agro” valdes priekšsēdētājs Ringolds Grāpis
- 13.10–13.30 Lēnais tūrisms – iekšējā miera atjaunošanas un autentiskas pieredzes piedāvājums ceļotājiem. Vidzemes augstskolas asociētais professors, tūrisma eksperts Dr. Andris Klepers
- 13.30–13.50 Bezatkritumu pieeja resursu apsaimniekošanā. SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis
- 13.50–14.30 Pārtraukums
Bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā
- 14.30–14.40 Atbildība pret nākamām paaudzēm. Siguldas novada Jaunatnes lietu konsultatīvās padomes loceklis Ingars Jēkabsons
- 14.40–14.50 Gaujas Nacionālais parks – bioreģiona mugurkauls. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālas administrācijas direktors Rolands Auziņš
- 14.50–15.10 Iedzīvotāju atbalsts bioreģiona izveides idejai. Cēsu rajona lauku partnerības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalniņa
- 15.10–15.20 Labas gribas memoranda saturs un tapšanas process. Inese Suija-Markova, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece
- 15.20–15.40 Labas gribas memoranda par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā parakstīšana
- 15.40–16.00 Noslēgums
Forumu organizē Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Forumu finansiāli atbalsta Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas projekti “We Make Transition!” un “KISMET”, kā arī pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “CITIES2030”.
Gaujas Nacionālais parks ir lielākā, vecākā un pazīstamākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas jau izsenis zināma kā izcila ainaviska teritorija ar lielu dabas daudzveidību un bagātu kultūrvēsturisko mantojumu. Jau šodien parka teritorijā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības ir lielākas nekā vidēji Latvijā, un šeit strādā daudz nelielu saimniecību un uzņēmumu, kas ražo un pārstrādā augstvērtīgu pārtiku, uztur tradicionālo lauku vidi, dzīvesveidu un arī ainavu. Kopīgi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, vēlamies veidot ilgtspējīgu, tīru, uz izaugsmi un attīstību virzītu vidi – gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.