16. martā Siguldas Jaunās pils Salonā tiks atklāta īpaša izstāde “No pūra lādes. Jostiņsegas”. Tautas lietišķās mākslas meistaru darbi iepazīstinās interesentus ar jostiņsegām, kuras audušas mūsu novadnieces. Krāsaini raksti kā jostu rindas saaustas kopā košās un dekoratīvās segās.
No Tautas lietišķās mākslas studiju “Sigulda” un “Krimulda” pūra lādēm ir izvilktas rakstainās jostiņsegas, kuras līdz pat 17. aprīlim priecēs Siguldas Jaunās pils apmeklētājus. Īpašā aušanas tehnika, kas apvieno krāšņās jostas un to rakstu rindas veidojusies tieši Siguldas novadā.
Jostas un prievītes, reiz bija neatņemama apģērba sastāvdaļa, daļa no godiem un rituāliem, kā arī praktisks elements zirgu iejūgšanai un saiņu sasiešana. Tāpat jostas bieži vien bija greznākais apģērba elements. Taču 19.gadsimta otrajā pusē, attīstoties industriālai ražošanai cilvēkiem radās iespēja nopirkt vienkāršākas sadzīvē lietojamas auklas un lentas, kā rezultātā košiem dzīpariem austās jostas savu primāro funkciju zaudēja, saglabājot vienīgi dekoratīva elementa nozīmi. Lai neaizmirstu šo rituāli svarīgo apģērba sastāvdaļu, daiļamatnieki atrada jaunu pielietojumu ornamentālo joslu un krāsu ritmu motīvu apvienošanai, radot īpaši dekoratīvu interjera elementu – jostiņsegas, kuras tika lietotas kā klavieru pārsegi, sienas segas vai gultas pārklāji.
Pirmās jostiņsegas tika darinātas, sašujot kopā daudzas jostas un prievītes, taču audēji meklēja citus veidus, kā vienkāršāk sasniegt rezultātu.
Astoņdesmitajos gados TLMS “Krimulda” vadītājas Vijas Ābeles un Tautas Daiļamata meistares Veltas Steģes vadībā jostiņsegu aušanai tika izstrādāts auduma iekārtojuma projekts audu rakstotā ripsa aušanas tehnikā ar 8 nīšu kārtām, kur jostas un prievītes kārtojas cita aiz citas, atkarībā no audēja krāsu izjūtas un aušanas pieredzes, iegūstot ļoti lielu ģeometrisko rakstu daudzveidību. Izstāde būs apskatāma arī viena no pirmajām šādā tehnikā tapusī jostiņsegām, kuru pirms vairāk nekā 45 gadiem radījusi daiļamata meistare Māra Polāne.
Visvairāk Latvijā šīs tik ļoti ekskluzīvās segas ir audušas Tautas daiļamata meistares TLMS “Sigulda” un TLMS “Krimulda”. Dažas no tām glabājas Latvijas Brīvdabas un Latvijas vēstures muzejos, kā arī daudzās privātās kolekcijās. Izstādē apskatāma neliela daļa no šiem latviešu nemateriālās kultūras mantojuma paraugiem.
Izstādē apskatāmas Lailas Šteinbergas, Gunas Zandbergas, Dzintras Gintas, Māras Polānes, Anitas Pildegovičas, Astrīdas Freimanes, Rasmas Rubenes un Irēnas Balodes austās jostiņsegas. Izstādes iniciatore ir TLMS “Sigulda” un TLMS “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.
Šogad jostiņsegu aušanas tehniku ir plānots pieteikt Nemateriālas kultūras vērtību sarakstam. Latvijas Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido pašas tradīciju kopienas un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas izvērtē pieteikumus. No 2017. gada līdz 2021. gadam Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 24 vērtības.
Izstādes ietvaros interesentiem būs iespēja arī sīkāk iepazīt jostiņsegu aušanas tehniku Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā akcijā “Satiec savu meistaru”. 8. aprīlī interesentiem būs iespēja apmeklēt TLMS “Sigulda” meistares kultūras centrā “Siguldas devons”, bet 10. aprīlī ciemos gaidīs TLMS “Krimulda”.
Tikšanās ar jostiņsegu autorēm izstādes atklāšanā 16. martā no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00. Izstādi iespējams apmeklēt Siguldas Jaunās pils darba laikā – otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00, bet piektdienās, sestdienās un svētdienās – no plkst. 12.00 līdz 21.00.
Izstādes apmeklētāji aicināti ievērot visus valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības pasākumus.