Izstrādāta unikāla ceļojumu karte, kas ietver 240 militārā mantojuma vietas visās trīs Baltijas valstīs, tostarp bāzes, bunkurus, kauju un piemiņas vietas, muzejus un pieminekļus. Aicinām iepazīties ar šo karti un izzināt Latvijas un Baltijas militāro mantojumu!
Militārā mantojuma tūrisma kartē šobrīd ir atzīmētas 8 vietas un 1 vēsturisks stāsts, kas atrodas Siguldas novadā. Ar kartes palīdzību tev ir iespēja iepazīt Siguldas novada vēsturisko nozīmi 1. un 2. pasaules kara laikā.
Lai vēsturi saglabātu apziņā, daudzas militārā mantojuma vietas mūsdienās pielāgotas tūrismam, piedāvājot modernas ekspozīcijas, aizraujošas pieredzes un stāstus. Lai neapjuktu un vieglāk atrastu objektus, kas stāsta par mūsu vēsturi un militāro mantojumu, talkā nāks ceļojumu karte. Zemgales plānošanas reģions kopā ar projekta “Military Heritage II” partneriem apkopojis informāciju par tūrisma objektiem, kas saistīti ar militāro mantojumu. Projekts aptver laika posmu no Pirmā pasaules kara sākuma līdz mūsdienām.
Latviešu leģionāru Brāļu kapi Morē
Piemiņas vieta. Brāļu kapos apglabāti 117 Latviešu leģiona karavīri, kuri krituši Mores kaujās 1944. gadā. Kapsētas izveide sākās 1988. gadā, kad latviešu leģionāri iekopa zīmīgu vietu kritušo biedru piemiņai. Tikai pēc Latvijas Republikas atjaunošanas bija iespēja pārapbedīt kritušos karavīrus, kuri Vācijas armijas uniformā cīnījās par Latviju pret Sarkano armiju.
Adrese: Mores pagasts, Siguldas novads, Latvija
Neatzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts.
Stāsts ir par Mores kaujām 2. pasaules kara laikā.
Stāstītājs: Rolands Kovtuņenko ir tiešs Mores kauju dalībnieks un precīzi aprakstīja vēstures notikumus ne tikai balstoties uz sevis pieredzēto, bet arī uz arhīva.
Sarkanās armijas karavīru kapsēta Morē
Piemiņas vieta. Kapsēta ir izveidota Padomju okupācijas laikā pēc 2. pasaules kara, kad tur pārapbedīja 1944. gadā Mores kaujās kritušos Sarkanās armijas karavīrus. Kapsētā norādīta informācija par 1075 apglabātajiem. Visticamāk, dati nesakristu ar kaujās kritušo un reāli apglabāto skaitu. Mores kauju vēsture ir spilgts piemērs Padomju Savienības attieksmei nerēķinoties ar savu karavīru dzīvībām.
Adrese: Mores pagasts, Siguldas novads, Latvija
Mores kaujas
Mores kaujas bija vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas. Kaujas ilga no 1944. gada 25. septembra līdz 6. oktobrim. Leģionāri, varonīgās cīņās, atvairīja desmitkārtīgu Sarkanās armijas pārspēku.
Mores muzejs un piemiņas parks ir pašiniciatīvas ceļā tapis tūrisma objekts, kuru līdzveidojuši Latviešu leģiona karavīri – Mores kauju dalībnieki. Muzejs ir par 2. pasaules kara notikumiem Morē 1944. gada septembrī un novadpētniecību.
Adrese: “Kalna Kaņēni”, Mores pagasts, Siguldas novads, Latvija
Piemiņas vieta. Mores kaujās piedalījās ap 11 000 latviešu leģionāru.
Ar Kanādas Daugavas Vanagu Toronto nodaļas materiālo atbalstu, 1992. gada 10. novembrī atklāts tēlnieka H. Spriča darinātais Mores kauju piemiņas akmens. Piemiņas parkā Memoriālās plāksnes granītā iekalti 186 Mores kaujās kritušo un bez vēsts pazudušo karavīru vārdi un krusts tiem karavīriem, kas vēl joprojām guļ kaujas laukā.
Adrese: Mores pagasts, Siguldas novads, Latvija
Piemineklis pirmajai kaujai par Latvijas neatkarību
Piemiņas vieta. 2016. gada 3. jūlijā, tika atklāts piemineklis pirmajai kaujai par Latvijas neatkarību, kas veltīts Latvijas zemessardzei (Die Lettländische Landeswehr), kurā plecu pie pleca jaundibināto valsti pret boļševiku Sarkano armiju aizstāvēja vietējie baltvācieši, krievi un latvieši, kuri tolaik gan bija vienībās abās pusēs. Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis tolaik secinājis, ka kauju piemiņas vietās ārpus kapiem šis varētu būt vēsturiski pirmais piemineklis apvienotajiem latviešu un baltvāciešu spēkiem.
Adrese: Atmodas iela 2, Inčukalna pagasts, Siguldas novads, Latvija
Piemineklis “Mātes tēls” padomju armijas kapos Hincenbergas muižas parkā
Piemiņas vieta. Sarkanās armijas kapsēta ir izveidota Padomju okupācijas periodā pēc 2. pasaules kara. Inčukalna muižas parkā pārapbedīti 224 karavīri (avotos kritušo skaits var atšķirties). Muižas vēsturiskā apbūve tika iznīcināta Latvijas Neatkarības karā. Mūsdienās var aplūkot kapsētas teritoriju, kur atrodas skulptūra “Mātes tēls ar degošu liesmu rokās”. Indrānu dendroloģiskajā parkā aug retas un īpaši aizsargājamas koku sugas.
Adrese: Krāčupītes iela, Inčukalna pagasts, Siguldas novads, Latvija
Piemineklis “Sērojošā māte” Inčukalna vecajos kapos
Piemiņas vieta. Piemineklis atklāts: 1944. gada 16. Jūlijā. Piemineklis atklāts pēc K. Zāles nāves. Uzraksts: Par Tēvzemi kritušajiem partizāniem 1941 (atjaunots). Piemineklis atjaunots 2020. gada 5. novembri. Piemineklis atjaunots ar Inčukalna novada domes atbalstu. Restaurators mākslinieks Igors Dobičins.
Adrese: Miera iela 12, Inčukalna pagasts, Siguldas novads, Latvija
Nocietinājuma būve pie Gaujas ciema
Bunkurs. Nocietinājums ir ļoti rets un vērtīgs fortifikācijas piemērs. Būve paredzēta vienam cilvēkam, lai novērotu svarīgu satiksmes mezglu.
Adrese: Gauja, Inčukalna pagasts, Siguldas novads, Latvija
