Kampaņā “Piedzīvo, kā Sigulda aizrauj!”, aicina iepazīt Siguldas mazāk zināmos tūrisma maršrutus, dabas objektus un ainaviskas vietas. Iepazīsti neiepazīto un dodies jaunu piedzīvojumu meklējumos!
Mazā ala
Ierasto Gūtmaņalas apmeklējumu var papildināt, izvēloties apmeklēt mazāk zināmas alas, piemēram Mazo alu. Mazās alas garums ir 14m, augstums pie ieejas 3,6m. Padomju laikā Mazo alu dēvēja par Revolūcijas alu, jo tajā tika atrasti pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu revolucionāru uzsaukumi (proklamācijas).
Mazā Velnala un Aunapieres ala
Mazā Velnala atrodas Piķenes kraujā 1 km augšpus Velnalas klintīm. Kopējais alas garums ir nedaudz vairāk kā 10 metri un alas ieeju sadala pīlārs. Netālu no Mazās Velnalas iztek Gudrības avotiņš. Dodoties pastaigā apskatīt alas, ceļa gaitā redzēsiet vairākus klinšakmens atsegumu vietas. Netālu no Velnalas, Piķenes kraujas vidussdaļā atrodas Aunapieres ala. Ala, kura atgādina auna pieri, tās augstums pie ieejas ir aptuveni 1,7m, garums 4,8m.
Lakstīgalas grava
Aplūko dabas varenumu, ūdens spēku, kas vērojams Lakstīgalas gravā. Ne tik vien Gaujas labais krasts pārpildīts bagātu iežu atsegumu, bet arī Gaujas kreisais krasts sev līdzi nes un paver acīm skatu uz mazliet mazākiem, taču tikpat ļoti dabai nozīmīgiem skaistumiem. Lakstīgalas grava „pāršķeļ” Gaujas senlejas kreiso pamatkrastu starp Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasi un Siguldas slimnīcu. Tās dienvidu daļā izveidotas kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz Siguldas pludmalei. Lakstīgalas gravu var atrast maršruta “Gaujas senlejas labākās skatu vietas. Sigulda-Krimulda-Sigulda” kartē.
Mīlas beka un Siguldas serpentīna ceļš
Aptuveni 600 metrus garais Siguldas serpentīna ceļš ved no Gaujas līdz Siguldas Svētku laukumam, dodot iespēju iepazīt Gaujas senielejas unikālo skaistumu no cita skatu punkta. 2015. gadā veidotais serpentīna ceļš ir bruģēts un tā posmā izvietoti vairāki skatu laukumi, tai skaitā – mīlestības beka jeb sēnīte, no kuras paveras skaists skats uz Gauju.
Vikmestes taka
Paslēpties šajā ielejā nav grūti, bet pat ieteicami, ieskaujoties vairākos gleznainos Gaujas svītas smilšakmens atsegumos 4m garumā. Tie gozējas Vikmestes upītes zemajos krastos veidojot ainavisku skatu. Kopējais takas garums ir tikai 3 kilometri un veicams gan kājām gājējiem, gan velo piekritējiem.
Piķenes krauja
Piķenes krauja ir apmēram 1 km garš un 78–80 m augsts Gaujas senlejas labā pamatkrasta posms ar blakus esošām nelielām aizām. Dodoties pastaigā dabas takā, šeit būs iespēja aplūkot vairākas smilšakmens atseguma vietas, vairākas alas un dažādus augus, ziedus.
Sarkanās divpakāpju klintis
Maršrutā Sigulda-Murjāņi-Sigulda var apskatīt Ziedleju klintis. Tās ir sarkanās divpakāpju smilšakmens klintis Gaujas vecupes krastā, kuru lejas pakāpes augstums ir 4.5m, savukārt, augšējas pakāpes 4m. Klinšu siena sasniedz 40 m augstumu. Ziedleju klinšu atsegumu joslas kopējais garums ir 860 m, bet atsegumos ir daudz pārtraukumu un daudzas nepieejamas vietas. Vērts pieminēt, ka kāpums lejā uz klintīm ir visai stāvs, iesakām būt piesardzīgiem un saudzēt dabas vērtības.
Vai vienmēr klinšu atsegumi saskatāmi tikai augšup veroties? Nolaid acis zemāk un paveries vairāk kā 20 metru dziļumā. Skats atgādinās ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas. Te acīm atsegsies Gaujas un Amatas svītas slāņi, kuros vijas sarkanas mālu iegulu un aleirolītu josliņas. Šeit joprojām aktīvi norisinās erozijas process, kas redzams katla nogruvumos sānu malās un lejasdaļā.
Sateseles pilskalns un Sataseles kanjons
Sateseles pilskalns ir Siguldas senākā apdzīvojuma liecinieka vieta, kur pirmie pamatiedzīvotāji konstatēta ap 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Šeit var novērot skaistus dabas skatus, doties mierīgā pastaigā vai turpināt tālāk ceļu, kas noved lejā līdz pašai Vējupītei. Netālu no Sateseles pilskalna dabas taka ved lejup līdz Sateseles kanjonam, kurā vērojami klinšu atsegumi. Satesels pilskalnu un kanjonu var atrast maršruta “Mežonīgā Vējupītes grava un Paradīzes kalns” kartē.
Vējupīte
Tikai 2–3 km attālumā no Siguldas Stacijas laukuma atrodas dziļā Vējupītes grava un Gaujas senleja, kurā meklējami interesanti dabas objekti un novērojama mazskarta savvaļas daba. Maršruts piemērots gājējiem, kurus nebaida kāpieni pa dziļās Vējupītes gravas stāvajām nogāzēm. Ejot lejā pa stāvo nogāzi paveras skaists skats uz krāčaino Vējupīti un tās ieskautajiem kokiem. 14 km garā Vējupīte pavada jebkuru gājēju turpmākajā ceļā. Vējupīti var atrast maršruta “Mežonīgā Vējupītes grava un Paradīzes kalns” kartē.
Gaujas senlejas skatu vietas augstajā Beites kraujā, īpaši iekārtotas par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19.gadsimta otrajā pusē. No skatu vietām paveras zīmīga ainava uz Gauju un Turaidas pili. Gan no Ķeizarskata, gan Ķeizarkrēsla skatu vietām aizvijas kāpnes un takas lejup uz Gauju, sekojot pakāpieniem un norādēm, nonāksiet pie Velnalas.
Siguldas pils kvartāls un S! burts
Siguldas pils kvartāls ir unikāla vieta Latvijā, kurā atrodas Siguldas Jaunā pils un Livonijas ordeņa Siguldas pils, kā arī te vienkopus atrodami izcili amatnieki, kas ne tikai šeit strādā un rada, bet savu arodu dažādās meistarklasēs māca arī pilsētas viesiem. Amatnieki ikdienā piedāvā pilsētas viesiem un siguldiešiem iepazīties ar mākslinieku darbnīcām, izmēģināt roku Nameja gredzenu darināšanā, izsmalcinātu vēstuļu rakstīšanā, ādas izstrādājumu darināšanā, iemēģināt roku Siguldas slavenākā suvenīra – spieķa, izgatavošanā un ne tikai! Siguldas pils kvartālā atrodas arī viens no slavenajiem S! burtiem, pie kura var nofotografēties.
Radošais kvartāls “Zaļā villa”
Siguldā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3, atrodas laikmetīgs un radošs – Zaļās Villas kvartāls. Zaļās Villas kvartāla nosaukums aizgūts no senākās Siguldas koka ēkas, kura ir kultūrvēsturisks piemineklis un to cēlusi kņazu Kropotkinu ģimene. Zaļā Villa turpina būt sociāli atvērta, jo tajā notiek un notiks dažādi pasākumi, dažādām gaumēm. Kvartāla vērtības: zaļā domāšana, bizness, inovācijas, dizains + māksla, mūžizglītība un dzīves svinēšana.