Tieši pirms gada, 29. jūnijā Mākslas telpa Vieta Nr.6, Siguldas Pils senajā dārznieka namiņā, vēra durvis mākslai, kultūrai un iedvesmai!
Svētki ir jāsvin un Mākslas telpa “Vieta Nr.6” saviem mīļajiem studijas draugiem, viesiem un visiem, visiem mākslas baudītājiem sava Pirmā gadiņa jubilejā dāvina jaunu izstādi!
Īpaši šim notikumam brīnišķīgā un iedvesmojošā Latvijas gleznotāja Ieva Bondare ir radījusi vērienīgu jaundarbu ciklu “Ainavas”! 29. jūnijā plkst. 15:00 visi esiet laipni aicināti uz izstādes atklāšanu!
Ievas Bondares komentārs par izstādi
“Ainavas”
Zibsnis, zibsnis, zibsnis – tas ritms, skatoties pa auto logu…
“Zibšņa stenogrāfija.
*Zibsnīt – ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties (www.tezaurs.lv).
*Stenogrāfija – ātra, īsa (runas,teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu
sistēmu (www.tezaurs.lv).
*Krāsa – ar redzi uztverama virsmas īpašība, ko rada atstarota gaisma (www.tezaurs.lv).
*Faktūra – mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada
māksliniecisku izteiksmīgumu (www.tezaurs.lv).
*Pierakstīt ceļa zibsni – unikālu un neatkārtojamu, pierakstīt krāsas un faktūras.
Arī zibens ir kaut kas spilgts, uzliesmojošs brīdī, kad apkārt ir pērkons, melni mākoņi,
tumsa utt.
Un pēc negaisa debesis ir rozā…
Domīgas, dūmakainas
Apmaldījušās
Imants Ziedonis par epifānijām ir teicis, ka “Epiphaneia ir grieķu vārds – atspīdēšana,
atklāsme. Epifānijas ir vēl literatūras vēsturē maz minēts žanrs, tie ir mazi impulsi, mazi
uzliesmojumi, kuru gaismā daži brīži dzīvē izgaismojas sevišķi spilgti”.
Manas mazās miniatūras ir kā epifānijas.
Filozofiski var skatīties uz formu un materiālu pretstatu – no vienas puses kaut kas trausls,
maigs, rozā, filigrāni izpildīts, bet no otras – melns, smags, nomācošs, neaptēsts. Vai arī kaut
kas liels, spēcīgs un sargājošs aizmugurē maigajam un trauslajam.
Jā, un vēl to maigo un trauslo tā pa īstam var pamanīt tikai uz tāda monotona fona.
Tā sajūta raugoties uz kopainu – tāds pamatīgs negaiss ar skaistiem zibeņiem.
Traktora pēdu nospiedumi manās fotogrāfijās arī ir ļoti izteiksmīgi – stāsts par laiku, kurā
dzīvojam…
Akmens ir haosa centrā kā kosmiskās kārtības simbols.
Mana PaSaule arī ir tapusi uz akmens.
Un zelts – Saules un gaismas simbols.
Mūsu folklorā akmens nozīmju ziņā ir ļoti bagāts.
Tautas dziesmas, kas spilgti raksturo manas gleznas:
30914-0
“Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu;
Tur žāvēja jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.”
33829-2
“Jauni puiši nezināja,
Kur Saulīte nati guļ:
Vidū jūras uz akmeņa
Zelta niedres galiņā.”
Akmens dzīvo saules mūžu, tas ir grismas dievību nakšņošanas vieta, debesu dievību
darbības vieta, PaSaules radīšanas vieta.”
Pierakstīts un kopā diskutēts ar man mīļu draugu, filozofu – Kristīni Zīli.
Ieva Bondare
Rīgā dzimusī māksliniece Ieva Bondare ir ieguvusi maģistra grādu glezniecībā prestižajā
Latvijas Mākslas Akadēmijā un studējusi School of Museum of Fine Arts Bostonā.
Mākslinieces darbus var atrast privātās mākslas kolekcijās ASV, Itālijā, Šveicē, Japānā,
Vācijā, Izraēlā, Krievijā, Lielbritānijā, Luksenburgā, Katārā, Norvēģijā, Latvijā, Kiprā,
Polijā, Portugālē, kā arī Igaunijā. Pirmā Ievas personālizstāde ar nosaukumu “Moments of
Joy” tika atklāta Vašingtonā 2011. gadā, pēc kuras māksliniece ir piedalījusies neskaitāmās
grupu izstādēs un radījusi jau 26 personālizstādes.