Turaidas muzejrezervāta bagātais arheoloģiskais krājums devis iespēju sagatavot jaunu izdevumu — katalogu ar nosaukumu “Turaidas pilī atrastās 13.–17. gs. militārās senlietas”. Paskaidrojošo ievadtekstu un senlietu aprakstus sagatavojuši trīs autori: Turaidas muzejrezervāta pētniece Ieva Ose, arheologs Rūdolfs Brūzis un seno kaula un raga priekšmetu pētnieks un atdarinātājs Viesturs Āboltiņš. Teksts publicēts gan latviešu, gan angļu valodā (tulkojumu veica Ilga Korkliša), bet ilustratīvo materiālu sagatavojis fotogrāfs Edgars Semanis. Izdevumu publicēšanai sagatavots apgādā “Zinātne”, un tā iespiešanu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Šis ir jau devītais katalogs, kurā publicētas Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas. Iepriekšējo izdevumu nosaukumi uzskaitīti jaunā kataloga aizmugures vākā.
Katalogā apkopotas Turaidas pilī atrastās 13.–17. gadsimta militārās senlietas, kas glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Tās iegūtas arheoloģiskajos izrakumos pilsdrupu teritorijā — 1953. gadā Adolfa Stubava, kā arī 1976.–2000. gadā prof. Jāņa Graudoņa vadībā. Daļa priekšmetu nejauši atrasta vēlākajos gados pils pagalmā vai mūru pakājē, veicot zemes darbus.
Jauno izdevumu ievada vairākas teksta nodaļas. Vispirms lasītājs var iepazīties ar avotu un literatūras apskatu, kurā līdztekus arheoloģiskajiem materiāliem aplūkoti arī rakstītie vēstures avoti — hronikas, dokumenti un Turaidas pils inventarizācijas protokoli, kas sniedz ziņas par ieročiem, bruņojumu un munīciju.
Nākamajā nodaļā sniegts Turaidas pilī atrasto militāro senlietu raksturojums. Atradumi iedalīti trīs lielās grupās:
- aizsardzības bruņojums (riņķīšu, plāksnīšu un plākšņu bruņas), jātnieka piederumi un zirglietas;
- aukstie ieroči (zobeni, dunči, pīķi, šķēpi, kaujas cirvji) un stiegras šaujamieroču — loka, arbaleta un ballistas — bultas;
- uguns šaujamie ieroči (artilērija un rokas šaujamieroči) un to munīcija – dažādu kalibru lodes.
Lai sniegtu priekšstatu par plašo atradumu daudzumu, pamatinformācija par biežāk sastopamajiem priekšmetiem — pakaviem, bultu galiem un ugunsieroču lodēm — apkopota tabulās un sarakstos.
Pēc ievadteksta seko pats katalogs, kurā ietverti 220 militāras nozīmes atradumi ar īsiem aprakstiem un ilustrācijām — priekšmetu fotogrāfijām un dažos gadījumos arī zīmējumiem.
Turaidas mūra pils no 13. līdz 16. gadsimtam bija nozīmīgs Rīgas arhibīskapa nocietinājums, kas nodrošināja aizsardzību gan ieradušajam zemes kungam un viņa svītai, gan pils fogtam un kalpotājiem, kā arī vajadzības gadījumā — vasaļiem ar karakalpiem. Pils teritorijā atradās un regulāri tika papildināta ieroču noliktava. Livonijas kara laikā pili pārņēma poļi, bet 17. gadsimta sākumā – zviedri. Šajā laikā arsenāls tika papildināts ar moderniem uguns šaujamajiem ieročiem – lielgabaliem, arkebūzām, musketēm un tiem atbilstošu munīciju. Vēlākajos gadsimtos pils muižnieki izmantoja bises gan aizsardzībai, gan medībām.
Militāra rakstura priekšmeti bija dārgas un vērtīgas lietas, kuras rūpīgi glabāja un uzskaitīja. Tikai nejaušību dēļ veseli ieroči varēja nonākt zemē — ja īpašnieks tos pazaudēja, aizmirsis, vai arī arsenāls ticis izpostīts. Gadsimtiem ritot, koka daļas satrūdēja, un arheologi atrada vien sarūsējušas dzelzs detaļu atliekas, kas tomēr ļauj atklāt nozīmīgu daļu no Turaidas pils militārās vēstures.
Katalogu var iegādāties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā vai pasūtīt ar Omniva, rakstot uz e pastu pasts@tmr.gov.lv
Sagatavoja Ieva Ose TMR vēsturniece, galvenā speciāliste
