Eiropas mantojuma dienu ietvaros Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā tiks atklāta brīvdabas izstāde “Siguldas dzelzceļa stacija laiku lokos”, ko veido Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību.
Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek no 17. līdz 19. augustam un šogad tās veltītas transporta tēmai, tā vēsturei un izmantojumam mūsdienās.
Izstādes “Siguldas dzelzceļa stacija laiku lokos” pamatā bagātīgs vizuālais materiāls, kas ļauj izsekot stacijas ēkas pārmaiņām gadu desmitu gaitā, kā arī atskatīties uz dažādām mūsdienu norisēm, kas notikušas stacijas laukumā pēc tā renovācijas.
Izstādes vēstījums sastāv no divām daļām – vēsturiskā skatījuma un fotostāsta par Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma izmantojumu mūsdienās. Vēsturiskajā daļā sniegta informācija par Siguldas dzelzceļa stacijas izveidošanos saistībā ar dzelzceļa līnijas Rīga – Valka – Pleskava būvi, par Siguldas stacijas ēkas arhitektoniskā veidola izmaiņām laikā no 1889. līdz 1914. gadam. Sigulda bija svarīgs dzelzceļa mezgls šajā līnijā. Lielā mērā pateicoties dzelzceļam, notika Siguldas izaugsme no miesta līdz pilsētai. Jauns posms Siguldas stacijas attīstībā sākās ar 1925. gada 29. decembri, kad tika atklāta jaunā, arhitekta Pētera Federa projektētā Siguldas dzelzceļa stacijas ēka – pēc speciālistu vērtējuma, ne vien pati skaistākā un unikālākā Latvijā, bet arī viena no ievērojamākajām visā Baltijā. Tā bija celta pēc individuāla projekta nacionālā romantisma stilā, izmantojot Allažu šūnakmeni un šķeltos laukakmeņus. Ēkā darbojās divi restorāni, frizētava, kā arī vasaras dārzs. Dzelzceļa stacijas apkārtne tika pastāvīgi labiekārtota. 1929. gada jūnijā Siguldas dzelzceļa stacijā tika sagaidīts Zviedrijas karalis Gustavs V. Diemžēl, Otrā pasaules kara laikā stacijas ēku piemeklēja daudzu arhitektūras pieminekļu liktenis: 1944. gada septembra sākumā vācu karaspēks to uzspridzināja. Nākošā, pēdējā Siguldas stacijas ēka tika nodota ekspluatācijā 1950. gada decembrī. Tā bija celta pēc tipveida projekta un līdzinājās vairumam stacijas ēku toreizējā Padomju Savienībā.
Otrā izstādes daļa stāsta par Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma izmantojumu pēc renovācijas, kas noslēdzās 2012. gadā. Ja izstādes pirmā daļa vairāk veltīta materiālajai kultūrai, šī daļa runā par nemateriālo kultūru. Pēc renovācijas Siguldas stacijas laukums ieguvis jaunu identitāti, tas kļuvis daudzfunkcionāls. Šeit notikušas un notiek dažādas pilsētas vai valsts mēroga sabiedriskās un kultūras aktivitātes: sporta pasākumu (Eiropas čempionāts kamaniņu sportā u. c.) atklāšana, ievērojamu sportistu godināšana, programmas “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” atklāšana, gadskārtu svētki – Ziemassvētku ievadīšana un Jaungada sagaidīšana, Meteņu svinēšana, šūpoļu festivāli “Latvija šūpojas Siguldā”, koru festivāli, pilsētas svētki un citi.
Izstādes sagatavošanai izmantoti materiāli no Latvijas Dzelzceļa muzeja un Turaidas muzejrezervāta krājumiem, Siguldas novada pašvaldības arhīva, periodikas, Egila Jemeljanova privātās kolekcijas, kā arī fotogrāfijas no Gintas Zīvertes, Andra Jenerta, Pētera Veģa, Alberta Linarta, Mareka Gaļinovska un citu personiskajiem arhīviem.
Izstādes atklāšana 17. septembrī plkst. 15.00
Izstādes saturu veidojis: Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Edgars Ceske un vizuālo noformējumu Turaidas muzejrezervāta datordizaina speciālists Nauris Dainis.
Foto: Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas kopskats. 1930. gadi. Fotogrāfs Krišjānis Vīburs.