Ir visādi raibie. Ir lielie raibie un mazie raibie. Viņi ir tie, kas visu izraibina.
Raibie ripo pa pasauli raibi kā Riču Rača metamie kauliņi. Viņi arī apstājas tikpat neuzminami, kad pie mušmires – tad sarkans un balts. Raibi sunīši, raibi kaķīši un raibās bizmārītes – visi ir raibā noripināti raibi. Raibais prot arī peldēt. Viņš izraibina zivju muguras skaistiem punktiņiem un lāsumiņiem.
Ļaudis saka: raibs mūžs. Tas nozīmē, ka ir bijušas baltas dienas un melnas dienas, dzeltenas skaudību dienas un zilas cerību dienas. Vislabāk ar raibo ir pazīstami mākslinieki. No māksliniekiem viņš nebaidās un nevairās. Kad gleznotājs glezno, raibais sēž pie tūbiņām vai uz paletes (uz krāsu jaucamā dēlīša) un svilpodams maisa krāsas. Raibais ir gleznotāju palīgs.
Kāpēc vienam puikam ir putniņraibumi uz deguna, bet otram nav? To es nezinu. Tas jums jāprasa zinātniekiem. Pasaka par Raibo tikai pastāsta, bet zinātnieki ķer Raibo un pētī.