Tinamies no kamola kamolā. Māte pārtinas bērnos. Un pēkšņi izbeidzas dzīve – kamols pārtinies citā kamolā.
Iet garām cilvēki pa pāriem, abi it kā vienādi, bet, ja labi ieskatās, iet garām divi kamoli – viens ir liels un otrs maziņš., iet garām pārtīdamies, un to sauc visādi – par upurēšanos, izdabāšanu, saprašanos, izdabāšanu, saprašanos, draudzību vai mīlestību.
Laba mīlestība ir kā tīšanās un atpakaļtīšanās. Tā mēness pārtinas saulē un saule pārtinas mēnesī.
Saule ripo pa debesīm, un es zinu, ka arī viņa pārtinas no kāda cita kamola.
Jo Visumā valda lielais Kamolu nezūdamības likums.