Aicinot epidemioloģiski drošā veidā apmeklēt jaunos tūrisma objektus, Kultūras ministrija izveidojusi informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”, kuras laikā jaunizveidotajā tīmekļa vietnē www.atrastalatvija.lv ikviens aicināts izzināt atjaunotus un jaunuzceltus kultūras un dabas mantojuma objektus, tajos veiktos ieguldījumus, gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē. Kampaņā ar savu stāstu piedalās arī Siguldas Jaunā pils, kas tikko piedzīvojusi vērienīgu rekonstrukciju.

Siguldas Jaunā pils – unikāla nacionālā romantisma interjera pērle – apmeklētājiem durvis vērs, kad uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Atsākot pilnvērtīgu Siguldas Jaunās pils darbu, pilsētas viesiem un iedzīvotājiem būs pieejami vairāki nozīmīgi jaunumi: pirmo reizi pilī būs apskatāma interaktīva ekspozīcija, kas vēstīs par pils un Siguldas vēsturi; tā būs interesanta gan lieliem, gan maziem apmeklētājiem. Kādā no pils telpām apmeklētājus sagaidīs pils spoks, savukārt citā telpā varēs apgūt valša deju soļus. Tāpat Jaunajā pilī būs pieejamas aprīkotas telpas māksliniekiem izstāžu veidošanai, bet greznajās pils svētku zālēs noritēs koncerti un literārie lasījumi. Sigulda Jaunajā pilī patlaban atgriezusies laulību ceremoniju norise; pils jau agrāk ir bijusi viena no iecienītākajām laulību ceremoniju vietām jaunlaulātajiem no visas Latvijas. Pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi izcilā latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Strunkes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Siguldas Jaunā pils līdzās citiem nozīmīgiem objektiem ir daļa no Baltijas ceļa posma. Šajā ceļā uzlēkusi un norietējusi Livonijas varenība, dzimis un atdzimis Latvijas karogs un Cēsu kaujās 1919. gadā izcīnīta Latvijas brīvība, savukārt 1989. gada 23. augustā Baltijas ceļā stājās vairāki simti tūkstoši latviešu, kas sadevās rokās ar lietuviešiem un igauņiem, lai visai pasaulei parādītu savu gribu būt brīviem. Kampaņā “Atrastā Latvija” iekļauti kopumā 60 kultūras un dabas mantojuma objekti, kas pēdējo četru gadu laikā izbūvēti un atjaunoti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Visi šie objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos, kurus iepazīstot, var atrast un izprast Latvijas unikālās vērtības. Par iespēju apmeklēt un iepazīt objektus iedzīvotājiem vēstīs ne tikai tīmekļa vietne www.atrastalatvija.lv, bet arī septiņu TV raidījumu cikls “Atrastā Latvija” un citi informatīvie materiāli.

Informatīvās kampaņas laikā līdz 5. septembrim iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties un izspēlēt izzinošu spēli “Atrastā Latvija” – reģistrējot savu apmeklējumu, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz jautājumiem par to, būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām, piemēram, iespējas nakšņot un baudīt maltīti Šlokenbekas muižā vai Ungurmuižā vai lidot ar Zērgli Siguldā. Papildu informācija par spēles noteikumiem apskatāma šeit.

Kultūras ministrija aicina būt atbildīgiem un, apmeklējot objektus, ievērot valstī spēkā esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Plašāka informācija par kampaņu apskatāma šeit.