Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Vējupītes kreisā krasta sānu gravā. Klints sienā izveidojusies neliela trīsstūrveida ala. Tās nosaukums cēlies no senas teikas.
Kraukļu aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar apmeklētāju iegravētiem vārdiem, gadu skaitļiem un zīmējumiem. Aizas sienā ir izveidojusies neliela, 5 metrus gara trīsstūrveida ala. Agrāk literatūrā minētas divas Kraukļu alas. Acīmredzot blakus iedobe izzudusi pēc smilšakmeņu nobrukumiem.
Par Kraukļu aizu zināma kāda sena teika: „Senākos laikos Siguldas muižā reiz bijis labs, ļaužu iemīļots vagars. Viņš nedzinis darbiniekus, kā citi vagari darījuši, saticis ar ļaudīm cilvēcīgi un pat kungu priekšā viņus aizstāvējis. Par to kungi šo vagaru nav varējuši ciest un slepeni nometuši viņu no kraujas aizā. Vagars bija pazudis, un ļaudis nav zinājuši, kur viņš palicis. Meklējuši ilgāku laiku, līdz ievērojuši kraukļu baru, lidojot virs aizas. Kāpuši lejā un atraduši tur vagaru. No tā laika šī aiza un arī ala dabūjušas Kraukļa vārdu.”
Netālu no tās – Pētera ala un Sateseles pilskalns, bet, kāpjot augšup pa kāpnēm, sasniegsiet Paradīzes kalnu.
Aicinām atcerēties, ka alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar vērību un saudzību pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, nebojājot tos!