Mūsdienu ceļi, kuri savieno Siguldu, Krimuldu un Turaidu, veidojušies daudzu gadsimtu garumā. Ja skatāmies senās kartēs, varam redzēt, ka daļa no senajiem ceļiem izzudusi, daudzi izbūvēti no jauna, bet daļa ir saglabājušies kā vēstures notikumu liecinieki.
Viens no šādiem ceļiem ar bagātu vēsturi ir serpentīna ceļš no Krimuldas uz Siguldu. Tas daļēji izvietots Krimuldas viduslaiku pils aizsarggrāvja teritorijā un novirzīts pa nogāzi lejā uz Siguldu. Jau Krimuldas pils un muižas 17. gadsimta plānā redzams iezīmēts kāds ceļš minētajā virzienā. Arī vācbaltu apgaismotāja, novadpētnieka, mākslinieka Johana Kristofa Broces 1794. gada zīmējumā „Siguldas un Krimuldas pilsdrupas” redzams lauku ceļš gar Krimuldas pili, pa kuru iet zemnieks un darba ratus velk zirgs. Lai droši brauktu pa Gaujas senlejas stāvo nogāzi ar zirga pajūgu, ceļu izveidoja līkloča formā, tā uzbrauktuvi padarot daudz lēzenāku. Pats vārds „serpentīns” cēlies no latīņu valodas – serpens , serpentis, kas nozīmē – čūska.
Domājams, ka lielākie ceļa labiekārtošanas darbi notikuši 19. gadsimtā – gan gaidot Krievijas cara Aleksandra otrā un viņa sievas vizīti Siguldā 1862. gadā, gan tūristu ērtībām ierīkojot pastaigu celiņus. Pāri serpentīna ceļam veduši gaisa tiltiņi, ko vietējie dēvējuši par velna tiltiem.
Attīstoties autotransportam un ceļu būvei, 20. gadsimta otrajā pusē serpentīna ceļš vairs netika izgaismots. 2006. gadā veikta vēsturiskā ceļa rekonstrukcija, uzklājot tam bruģa segumu, uzstādot apgaismojuma laternas un soliņus. Serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu, tas atvērts gan gājējiem, gan velobraucējiem.
Katru gadu pavasarī šeit norisinās Serpentīna ceļa skrējiens, dalībniekiem sacenšoties, kurš ātrāk uzskries augšā. Starts tiek dots Serpentīna ceļa lejas daļā, finišs – augšā pie vagoniņa.