Vikmestes upīte agrāk bijusi Turaidas un Krimuldas zemju dabiskā robeža. Ielejā paslēpušies vairāki gleznaini smilšakmens iežu atsegumi.
Vikmestes pilskalns atrodas Vikmestes upītes labajā krastā, kādā sānu gravu satekā, nepilnu kilometru uz ziemeļrietumiem no Krimuldas pilsdrupām. Pilskalna laukums ir 55 x 75 m liels, un tā sānus trijās pusēs apņem apmēram 26 m augstas un stāvas kraujas, kas daļēji mākslīgi veidotas.
Kultūras slānis pilskalnā ir plāns un vāji izteikts, tas liecina, ka pilskalns nav bijis apdzīvots ilgi. Rietumu pusē nav krauju, šeit no līdzenās apkārtnes pilskalnu atdala 40 m garš, 4,5 m plats un 3 m augsts valnis. Vaļņa priekšā atrodas 3 m dziļš grāvis, senā ieeja bijusi vaļņa dienvidu galā. Virzienā uz A pret Vikmestes leju iespējama norobežota priekšpils vieta 100 x 100 m lielā zemes stūrī. Tagad pilskalns apaudzis ar mežu. 19.gs. otrajā pusē pilskalnu vairākkārtīgi apmeklējis Vidzemes ģenerālgubernators Suvorovs, un tādēļ tas dažreiz iztapīgi dēvēts arī par Suvorova kalnu.
Daži vēsturnieki domā, ka uz Vikmestes pilskalnu attiecas 13.gs. Indriķa hronikā minētais notikums 1206.gadā, kad Turaidas lībiešu valdnieks Kaupo kopā ar vāciešiem nogalināja savu kara draudzi, pili izlaupīja un nodedzināja. Citi uzskata, ka te, iespējams, atradusies Kubeseles pilsvieta.