Leģendārajai Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei, ko var droši saukt par daudzu Latvijas sportistu medaļu kaltuvi, šogad aprit 40 gadu jubileja! Šogad aprit tieši 40 gadi, kopš trasē uzsākti sportistu nobraucieni.
Pirmā ledus trases izveide
Varētu teikt, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trases vēsture sākusi veidoties jau 19. gadsimta beigās, kad kņazs Kropotkins savas muižas teritorijā izbūvēja 900 m garu ledus ceļu ar vienu virāžu. Šī mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā un sākās kādreizējā Siguldas pils nocietinājuma grāvja vietā. Trase iemantoja Bobsleja kalna nosaukumu un tolaik bija labi pazīstama arī ārzemēs. Trasei attīstoties no ārzemēm sāka ievest arī pirmos bobus, un pēc to parauga vietējie entuziasti uzsāka gatavot kamaniņas paši.
Sigulda kļūst par ziemas sporta centru
1911. gadā tika nodibināts sporta klubs “Bobsleigh”, kurā apvienojas kamaniņu braukšanas un bobsleja cienītāji. Tā kā bobslejs bija samērā dārga izprieca, klubs izveidojas par elitāru aprindu organizāciju ar pārtikušiem biedriem. Līdz Pirmajam pasaules karam kluba biedri ik gadu janvārī vai februārī Siguldā rīkoja sacensības.
Līdz ar bobsleju kā jaunu izklaides veidu Sigulda kļūst par ziemas sporta centru Latvijā. Iecienīta izprieca par noteiktu samaksu bija braukšana ar lielām stūrējamām un bremzējamām ozolkoka kamanām, kurās varēja sasēsties līdz sešiem cilvēkiem. Pēc brauciena kamanas kalnā vilka vietējie ormaņi. Kara gados kamaniņu ceļš diemžēl tika nopostīts.
Siguldas bobsleja un kamaniņu trases izveides sākums
Siguldas bobsleja un kamaniņu trases celtniecības pirmsākumi meklējami 20.gs. 80.gadu sākumā, kad Maskavā nolēma, ka vienīgajai trasei Padomju Savienībā jābūt Siguldā, nevis Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), jo tolaik Latvija bija lielākais balsts PSRS bobsleja un kamaniņu sportā. Tieši Latvijas sportisti veidoja pārsvarā visas šo sporta veidu komandas.
1982. gada 22. martā tika pieņemts Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums “Par kamaniņu bobsleja trases celtniecību Siguldā”. Jāpiemin tādi vārdi, kā VEF sporta kluba priekšsēdētājs Jevgeņijs Kisiels, PSRS bobsleja izlases galvenais treneris Rolands Upatnieks un Valsts Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Daumants Znatnajs – tie bija cilvēki, kuriem bija būtiski nopelni Siguldas bobsleja trases izveides veicināšanā.
Trases projektēšana
Projekta vadīšanu un tehnisko projektēšanu uzticēja Latvijas institūtam “Rūpnīcprojekts”, būvdarbus – Siguldas Pārvietojamai Mehanizētajai Kolonai (PMK). Trases virāžas un taisnes tika plānotas pēc kamaniņu sporta trenera Valda Tilika idejām. Savukārt bobsleja un kamaniņu trases galvenā elementa – renes ar mākslīgā ledus segumu – projektēšanu uzticēja Leipcigas (Vācijas) sporta būvju zinātniski tehniskā centra arhitektiem, kuriem bija pieredze vairāku trašu projektēšanā citur pasaulē. Par renes celtniekiem tika izraudzīta bijušās Dienvidslāvijas firma “Graming” no Sarajevas.
Trases būvniecības gaita
Būvdarbi tika uzsākti 1983. gadā. 1986. gada 21.maijā sāka trases betonēšanas darbus, bet jau tā paša gada 28. decembrī to svinīgi atklāja. Toreiz tika pabeigta un ekspluatācijā nodota trases pirmā kārta, uzbūvējot 13 virāžas. Trases būvdarbi turpinājās vīriešu starta ēkā un estakādē zem trīs papildvirāžām. Taču pirmie nobraucieni trasē bijuši tieši 1986. gada nogalē, ko arī uzskata par Siguldas bobsleja un kamaniņu trases jubilejas gadu.
Laikrakstā “Cīņa” 1986. gada 30. decembra numurā rakstīts, ka “pirmā pa 13 trases virāžām traucās lejup olimpiskā čempione V.Zozuļa. Pēc viņas pa kilometru garo distanci četrvietīgās bobsleja kamanas meistarīgi novadīja olimpisko spēļu medaļas ieguvējs Z.Ekmanis”.
Trases būvniecību pabeidza 1988. gada pavasarī, kas turpmāk deva iespēju organizēt pasaules mēroga sacensības un palīdzēja Siguldai kļūt atpazīstamai plašajā pasaulē.
Ledus trases parametri
Šī mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā. 1420 metri, 16 virāžas un 200 m garš bremzēšanas ceļš – šos parametrus bobsleja un kamaniņu trasē šobrīd var izbaudīt gan profesionāli sportisti, gan Siguldas viesi.
Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viena no 18 šāda veida būvēm pasaulē. Tieši šī trase, salīdzinot ar pārējām, ir viena no retajām, kuras apskate ir atvērta jebkuram interesentam. Trase ir pieejama apskatei un braucieniem ar tūristu atrakcijām. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot 1890. gada ziemas bobsleja kamanas, iepazīt trasi, kā arī doties uz skatu platformu sestajā stāvā, lai pašu acīm ieraudzītu krāšņo un vareno Gaujas senieleju. Vasaras mēnešos nedēļas nogalēs tiek organizēti nobraucieni ar vasaras bobsleja kamanām un ziemas mēnešos – ar ziemas skeletonbobu, vučko un ledus raftingu.
Bez tam, katru gadu trasē norisinās starptautiska un valsts mēroga sacensību posmi. Un 2009. gadā Bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” tika atklāta mākslīgā ledus starta estakāde – viena no mūsdienīgākajām un kvalitatīvākajām pasaulē, ļaujot sportistiem labāk sagatavoties sacensībām.
Uzziņai:
- Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” ir starptautiskas klases kombinētā trase ar mākslīgā ledus segumu.
- Trase ir piemērota bobslejam, kamaniņu sporta un skeletona sacensību un treniņu rīkošanai.
- Trases garums: 1200 m vīriešu starts, 1000 m sieviešu starts.
- Augstuma starpība: 111.5 m vīriešu starts, 100 m sieviešu starts.
- Kritums: 9.3 % no vīriešu starta.
- Kopējais virāžu skaits: 16.
- Starta pozīcijas: četras.
- Maksimālais iespējamais ātrums: 125 km/h (vīriešu starts).
Interesanti fakti:
- Kamanas kā sporta veids radies nesen – 19 gs. beigās Alpu valstīs. Kamanas sākotnēji bija cilvēku dzīvesveids, mērojot lielus attālumus, tiem vajadzēja šķērsot kalnu masīvus, tādā veidā attīstot tirdzniecību. Kaut cilvēkiem tas bija ikdienišķs darbs, tomēr ar laiku tā kļuva par sacensību – kurš ātrāk vai tālāk aizbrauks. Pirmās kamanas parādījās jau 1650. gadā. Lai pārvietošanās būtu ātrāka un ērtāka izgudroja daudz un dažādu rodeļu veidu: Alpu, Davosas, Tiroles un Vordenburgas (vārds rodelis nāk no vācu valodas – rennrodeln – renes braukšana).
- Pirmos vučko Siguldas bobsleja trasei mantojumā atstāja Dienvidslāvijas firma “Graming”. Vučko ieguvis sev vārdu no tā mazā vilcēna, kas bija Sarajevā notikušo Olimpisko spēļu talismans.
- Siguldas novads var lepoties ar to, ka ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju.
- Padomju gados Siguldas bobsleja un kamaniņu trases biļešu cenas svārstījās no 0,50 – 5 rubļiem un pasaules čempionātos notika dažādas loterijas, kuru balvu fondā tika izspēlētas dažādas interesantas balvas, piemēram, zivju žāvētavas, sulu tvaicētājs, patvāris, grīdas bonieris, badmintons, galošas, zvejnieku zābaki, kamanas, treniņtērps un taloni veļas mašīnas un ledusskapja iegādei.
Sportistu sasniegumi olimpiskajās spēlēs
Kopš Siguldas bobsleja un kamaniņu trases uzcelšanas Latvijas sportistiem, kuri aizvadījuši treniņus Siguldas trasē, ir bijis daudz panākumu gan Latvijas un Eiropas mēroga, gan starptautiskās sacensībās, kā arī Olimpiskajās spēlēs.
Augstākie jaunāko gadu sasniegumi bijuši Olimpiskajās spēlēs, kur 2010. gadā kamaniņbraucēji brāļi Šici un skeletonists Martins Dukurs Vankūveras Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļas. 2014. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Latvija izcīnīja četras godalgas: Skeletonists Martins Dukurs ieguva sudraba medaļu, brālis Tomass Dukurs ieguva ceturto vietu, bet Latvijas labākā bobsleja pilota Oskara Melbārža vadītais četrinieks ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu izcīnīja sudrabu, ko vēlāk pēc rezultātu pārskatīšanas atzina par zeltu. Kamaniņu stafetē Latvijas četrinieks brāļi Šici, Elīza Tīruma un Mārtiņš Rubenis izcīnīja bronzas medaļu, savukārt, kamaniņu divnieks brāļi Šici ieguva bronzas medaļu. 2018. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Oskars Melbārdis un Jānis Strenga bobslejā Latvijai izcīnīja bronzas medaļu vīriešu divniekos. 2022. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā Bronzas medaļas izcīnīja Latvijas komanda kamaniņu sporta stafetē (Elīza Tīruma, Kristers Aparjods un divnieks Mārtiņš Bots un Roberts Plūme).
Avoti:
Treija R. (redaktore). Kņazi Kropotkini un Sigulda. Siguldas novada dome, 2007.g./
Latvijas Nacionālā arhīva materiāli, https://www.facebook.com/LNarhivs/posts/1585271088223060/, 2018
Siguldas zonālā valsts arhīva materiāli
Foto – Latvijas Nacionālais arhīvs
- Siguldas bobsleja un kamaniņu trase.
Sigulda. Autors nezināms.
Foto no J.I.Čivča personīgā arhīva - Foto – Siguldas bobsleja un kamaniņu trases būvlaukums.
Sigulda, 1983. gads. Autors nezināms.
Latvijas institūta “Rūpnīcprojekts” foto albums (J.I.Čivčs) - Siguldas bobsleja un kamaniņu trases tehniskais rasējums.
Sigulda. Autors nezināms.
Latvijas institūta “Rūpnīcprojekts” foto albums (J.I.Čivčs) - Siguldas bobsleja un kamaniņu trases makets.
Sigulda. Autors nezināms.
Foto no J.I.Čivča personīgā arhīva - Siguldas bobsleja un kamaniņu trases makets.
Sigulda. Autors nezināms.
Foto no J.I.Čivča personīgā arhīva. Autors ir Rīgas Rūpnīcprojekts un A. Purgaiļa arhitektu grupa - 5- Siguldas bobsleja un kamaniņu trases makets.
Sigulda. Autors nezināms.
Foto no J.I.Čivča personīgā arhīva. “Rūpnīcprojekta” autorkolektīvā piedalījās arhitekts Māris Jostiņš - Siguldas bobsleja un kamaniņu trases būvniecība.
Sigulda, 1986.gada jūnijs. Autors nezināms.
Latvijas institūta “Rūpnīcprojekts” foto albums (J.I.Čivčs) - Siguldas bobsleja un kamaniņu trases būvniecība.
Sigulda, 1986.gada jūnijs. Autors nezināms.
Latvijas institūta “Rūpnīcprojekts” foto albums (J.I.Čivčs) - Siguldas bobsleja un kamaniņu trases celtniecība.
Sigulda, 1986. gads. Autors Uldis Pāže.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs,
1. f.,126944N. l. - Siguldas bobsleja un kamaniņu trases celtniecība.
Sigulda, 1986. gads. Autors Uldis Pāže.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs,
1. f.,126949N. l. - Siguldas bobsleja un kamaniņu trase.
Sigulda. Autors nezināms.
Foto no J.I.Čivča personīgā arhīvs - Siguldas bobsleja un kamaniņu trase.
Sigulda. Autors nezināms.
Foto no J.I.Čivča personīgā arhīva - Bobsleja trases atklāšana 27.03.1988.
- Bobsleja trases atklāšana 27.03.1988.
- Bobsleja trases atklāšana 27.03.1988.
- Bobsleja trases būvniecība 1987.gads, Foto: Gints Vītols
- Bobsleja trases būvniecība 1987.gads, Foto: Gints Vītols