Pagātne, tagadne un nākotne – savstarpēji saistīti laiki, kas atklāj gadu, gadsimtu un pat tūkstošgades notikumus dažādos griezumos un aspektos, bieži vien atstājot tikai pāris konkrētas liecības aiz sevis. Vēstures liecības ļauj apzināties iepriekšējo paaudžu nozīmību un vērtību laika ritējumā, un mūsu atstāto pēdu nospiedumus, domājot par nākotni. Mēs esam šeit un tagad, lai pētītu, izzinātu un apzinātos senču atstātos dārgumus.
Ieelpo vēstures elpu un iedvesmojies, kā laika tilts savieno vakardienu un rītdienu.
Siguldas vēsturisko ēku iepazīšanai, ikviens pastaigu mīļotājs aicināts doties un aplūkot tās ēkas, kuras redzējušas Siguldu izaugam. Lokveida pastaigu maršrutā ir iekļautas 12 ēkas, kuras ir valsts, vietējas vai novada nozīmes arhitektūras pieminekļi, kā arī divas ēkas, kuras reiz nesušas cēlo villu vārdu un ir lieliski Siguldas kā kūrorta pilsētbūvniecības simboli. Jāatzīmē gan, ka pret galvaspilsētas Rīgas vareno iedzīvotāju skaitu, Sigulda arī tagad var ar lepnumu saukties par skaistu mazpilsētu. Tomēr vairāk kā gadsimtu atpakaļ Sigulda bija tikai miests. 1909.gadā Siguldā bija tikai 35 mūra un 57 koka mājas. 1935.gadā pilsētā bija 37 mūra ēkas, 246 koka ēkas un 91 jaukta materiāla ēka. Pēc II Pasaules kara pilnīgi izpostītas bija 43 ēkas, savukārt 75 ēkas bija ļoti smagi cietušas.
Doties pa pēdām Otrā Pasaules kara liecībām un šķetināt pagātnes notikumus iespējams Mores apkaimē, kur darbojas Mores kauju muzejs un ir atrodamas vairākas piemiņas vietas – kritušo Latviešu leģiona karavīru kapi, kritušo Sarkanās armijas karavīru kapi, Peļņu kaujas piemiņas zīme un Mores kauju piemiņas parks, kurā apskatāmi Siguldas aizsardzības līnijas ierakumi, bunkuri, kaujas lauks, memoriālās piemiņas zīmes. Kauju vietas, vēsturiskas fotogrāfijas un atmiņas, tas viss veido kopīgu militārā mantojuma stāstu par to kā Otrais Pasaules karš sagrāva Latviju un kā pēc gadu desmitiem ilgušās okupācijas neatkarība tika atjaunota. Tas ir stāsts ne tikai par politiskiem notikumiem, bet arī par cilvēkiem un dzīvi kara un okupācijas laikā.
Lai vislabāk iepazītu un izzinātu Lēdurgas vēsturi, kura savijusies ar mūsdienām un veido jaunus stāstus, izvēlieties lokveida pastaigu maršrutu – Lapu upe Lēdurga. Pirmās rakstiskās liecības par Lēdurgu atrodamas 13. gadsimta hronikā. Livonijas Indriķa hronikā Lēdurga minēta kā viens no Gaujas lībiešu pils novadiem, kā viens no centriem Turaidas apgabala ziemeļos, uz Idumejas un Metsepoles robežām. Pils novadam cauri vijās nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Turaidas uz Metsepoli. Pastaigas sākuma un beigu punkts ir Lēdurgas Dendroloģiskais parks, kuru 1973. gada pavasarī maz izmantotā tīrumu, meža un pārpurvotu pļavu platībā sāka iekopt Arvīds Janitens, stādot kokus, krūmus un ziemciešu puķes. Mēģinot, zaudējot, iegūstot un mācoties no savām un citu kļūdām, mēs patreiz varam apbrīnot un baudīt ieguldītā darba augļus.
Kubeseles dabas un vēstures taka ir noslēpumiem bagāta un raisa daudz jautājumu par Kubeseles pilskalna rašanos. Daži vēsturnieki šo pilskalnu uzskata par Livonijas Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu valdnieka jeb vecākā Kaupo pils vietu. Tomēr līdz šim nav arheoloģiska pamatojuma saistīt Kubeseles pilskalnu ar kādu no lībiešu pilīm. Tomēr fakts, ka tieši te senatnē celta Kubeseles (Krimuldas) baznīca, liecina, ka šeit jau pastāvējusi kāda Gaujas lībiešu apmetne vai pilskalns, jo baznīcu neceltu neapdzīvotā vietā. Uz intensīvu apdzīvotību te norāda arī tuvējā apkārtnē esošie 11.–13. gs. lībiešu kapu uzkalniņi. Šobrīd, apmeklējot Kubeseles dabas taku, iespējams apciemot Krimuldas baznīcu, kura ir atvērta jebkuram viesim visu diennakti un līdzās esošo Ceļinieku namiņu, kur var atpūtināt ķermeni un garu, un pagatavot siltu tēju, kā arī iepazīties ar vēstures ekspozīciju “Krimuldas vēstures lappuses 13.–19. gs.”
Turaidas pils, Livonijas Ordeņa Siguldas pils, Siguldas Jaunā pils mantojumā atstājušas daudz vēstures liecību, vienlaicīgi ap tām ir apvītas arī ļoti daudz leģendas un pasakaini stāsti, kas veido mūsu kopējo skatu uz vēsturi.
