Ekstrēmo sajūtu cienītājiem ir iespējams pārbaudīt drosmi gumijlēkšanā. Gaisa trošu vagoniņš apstājas tieši Gaujas vidū, lai lēkšana ar gumiju radītu maksimālu adrenalīnu.
Gumijlēkšana ir viens no jaunākajiem, neparastākajiem un aizraujošākajiem izklaides un sporta veidiem 20-tajā gadsimtā. Pirmais lēciens Eiropā notika 1979. gada 1.aprīlī, kad Deivids Klērks, tērpies smokingā un cilindru galvā, nolēca no Bristoles tilta Lielbritānijā.
Pirmie lēcieni ar gumijām Latvijā notika 1989.gadā. Toreiz gumijas bija izgatavotas, sagriežot strēmelēs automašīnu riepu kameras un sapinot tās pīnēs. Nedaudz vēlāk saviem treniņiem tās sāka izmantot kaskadieru grupas “Kurbads” dalībnieki, lēkājot no Gaujas tilta Siguldā. Popularitāti šī nodarbe sāka iegūt pēc 1992.gada 10.maija, Ivara Beitāna lēciena no 50 m augstā ceļamkrāna pie Latvijas Nacionālās Operas Rīgā.
Latvijas gumijlēcēju klubs, kurš dibināts 1994.gadā, ir izstrādājuši Gumijlēkšanas tehniskās drošības sistēmu, ko apstiprinājuši eksperti.
Siguldas gumijlēkšanas tehnoloģijas un inventārs ir izstrādāts stingri ievērojot alpīnisma un bīstamo iekārtu standartus ar 7-20 reižu drošības rezervi. Kopš 1992. gada jau vairāk nekā 100 000 cilvēki ir izlekuši ar gumiju no vagoniņa.