Šī ēka kā dzīvojamais nams būvēta 19. gs. beigās. Sākotnēji tajā dzīvoja kņaza Nikolaja Kropotkina ģimene. Pēc Kropotkinu pārcelšanās uz Jauno pili šo pārveidoja par pansiju un iznomāja. Pēc agrārās reformas pilī saimniekoja Erna Poruka, dzejnieka Jāņa Poruka atraitne, kuras laikā 1927. gadā ēkā notika pārbūve un pansijā uzturējās gan pašmāju, gan ārzemju viesi.
1935. gadā pansija tika pārbūvēta Siguldas ģimnāzijas vajadzībām, būtiski izmainot ēkas ārējo izskatu. Pēc otrā pasaules kara ēkā atrodas dažādas mācību iestādes, sākotnēji Siguldas 1.vidusskola, vēlāk 2.vidusskola ar krievu mācību valodu.
Ilgu laiku Baltā pils stāvējusi nosacīti pamesta, vienīgie tās iemītnieki ilgu laiku bija sikspārņi. No 2006. līdz 2007. gadam Gaujas Nacionālā parka administrācija, saņemot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, veikusi ēkas rekonstrukciju, atgriežot namam kādreizējo skaistumu.
Baznīcas ielas apbūve cieši saistīta ar Gaujas Nacionālo parku – kopš tā izveidošanas te atradusies parka administrācija (šobrīd – Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija). Gaujas Nacionālais parks dibināts 1973. gadā, taču tā izveidošanas ideja ir krietni senāka. Jau divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados Gaujas krastos apmēram 600 hektāru platībā bija izveidots Siguldas Nacionālais parks. Tā laika parkam nebija īpašas pārvaldes vai administrācijas. Padomju laikos šo teritoriju saglabāja, pārdēvējot par Tautas parku un izvairoties no bīstamā vārda „nacionālais”. Septiņdesmito gadu sākumā šos aizspriedumus izdevās pārvarēt, un tika dibināts pirmais nacionālais parks Latvijā. Šobrīd tas ir viens no populārākajiem Latvijas tūrisma, aktīvās atpūtas un sporta galamērķiem. Gaujas Nacionālais parks izveidots, lai aizsargātu unikālu dabas kompleksu – Gaujas upes senleju. Gaujas garums ir 452 kilometri, 93,5 kilometrus Gauja plūst pa plašu ieleju, kas veido nacionālā parka kodolu jeb centrālo daļu. Gaujas senleja ietver gan maz pārveidotas dabas teritorijas, gan vēsturiski veidojušās lauku ainavas, gan nozīmīgus senatnes pieminekļus. Gaujas Nacionālajā parkā pārstāvētas gandrīz visas galvenās Latvijā sastopamās ekosistēmas un ir liela kā biotopu, tā bioloģiskā daudzveidība. Atkarībā no izmantošanas mērķiem, nacionālā parka teritorija ir iedalīta vairākās funkcionālajās zonās – dabas rezervāti, dabas liegumi, ainavu aizsardzības un kultūrvēsturiskā zona. Katrai no tām ir atšķirīgas prasības dabas vērtību aizsardzībai un saimnieciskās darbības ierobežojums. Gaujas Nacionālajā parkā aug apmēram 20% no valstī aizsargājamām augu sugām un ir ļoti daudzveidīga dzīvnieku pasaule.
Gaujas Nacionālais parks ir īstā vieta, kur baudīt dabu, skaistus skatus no senlejas krastiem un cilvēka radītiem objektiem. To vislabāk darīt, ejot ar kājām, braucot ar divriteni vai laivu. Tikai tad tā pa īstam pamanīsiet dažādas nianses, ieklausīsieties putnu dziesmās un izjutīsiet dabas smaržas!
Šobrīd šajā ēkā atrodas Gaujas Nacionālā parka Dabas izglītības centrs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes galvenais birojs.
Blakus Baltajai pilij atrodas pagrabs, kurš kādreiz kalpojis par patveršanās vietu iespējamo gaisa uzbrukumu gadījumos. Šo pagrabu, pateicoties nemainīgajai temperatūrai visa gada garumā, par labu patveršanās vietu ziemošanai atzinuši sikspārņi.