1991.gadā, blakus “Spriguļu” mājām, atklāts Soveigas Vasiļjevas veidotais piemineklis Felicitai Ertnerei “Žests”. Piemineklis atklāts Felicitas Erteres simtajā dzimšanas dienā. “Spriguļi” bija Ertneru ģimenes māja, kurā 1995. gadā ar ciempadomes palīdzību tika atklāts muzejs, kas mūsdienās vairs nav saglabājies.
Spriežot pēc avotiem, pieminekļa pirmā atrašanās vieta bijusi citur. Pateicoties “Spriguļu” mājas iedzīvotāju ierosinājumam, nolemts piemiņas akmeni pārvietot uz tuvumā esošās “Spriguļu” mājas pagalmu.
“Spriguļu” mājas Siguldā izveidojās par savdabīgu Siguldas Kultūras centru, jo Ertneru mājās viesojošies daudzi ievērojami kultūras darbinieki- Alfrēds Antmanis- Briedītis, Vilis Segliņš, Lilija Ērika, Lilija Štengele, Eduards Smiļģis un Rainis.
Felicita Ertnere dzimusi 1891. gada 25. jūlijā – mirusi 1975. gada 3. septembrī bija režisore, kustību konsultante, skatuves mākslas pedagoģe, Eduarda Smiļģa līdzgaitniece.
Felicita Ertnere dzimusi Rīgas apriņķa Siguldas pagasta, nu jau Siguldas pilsētas „Spriguļu” mājās, lauksaimnieku ģimenē. Beigusi V. Olava komercskolu Rīgā (1911), Pētrburgas P. Leshafta Augstāko sieviešu kursu vispārizglītojošo nodaļu (1912), P. Leshafta Fiziskās audzināšanas institūtu (1917), S. Aueres ritmiskās vingrošanas un plastikas studiju Pēterburgā (1919). Studiju nolūkos apceļojusi Eiropas mākslas centrus (1923-1936).
Darba gaitas sāka kā fiziskās audzināšanas skolotāja A. Lunačarska internātskolā Petrogradā (1917-1920). 1920. gadā atgriezās Rīgā – bija kustību disciplīnu pedagoģe Rīgas Tautas augstskolas dramatiskajā studijā un, E. Smiļģa aicināta, 1920. gadā sāka strādāt par kustību konsultanti Dailes teātrī. Pasniedza ritmoplastiku Latvju dramatiskajos kursos.
1940/1941. gada sezonā bija režisore Operas un baleta teātrī, pēc tam kā ritmoplastikas un aktiermeistarības pedagoģe, arī režisore, turpināja darbu Dailes teātrī.
Laikā, kad Dailes teātri vadīja Eduards Smiļģis, Felicita Ertnere palīdzēja veidot Dailes teātra savdabīgo stilu. Balstoties uz F. Delsarta izteiksmīgo kustību teoriju un E. Žaka-Dalkroza ritmikas mācību, F.Ertnere Dailes teātra izrādēs iestudēja dejas un skatuves kustību, ieviesa regulāras ritmoplastikas nodarbības, piedalījās iestudējumu mizanscēnu izveidē. No 1940. gadu vidus F.Ertnere kļuva par līdzautori gandrīz visiem ievērojamākajiem E. Smiļģa iestudējumiem, darbojoties pie tēlu attiecību nianšu un psiholoģiskā pamatojuma izstrādes.
Kopā ar E. Smiļģi veidoti visi ievērojamākie Dailes teātra iestudējumi. Vairāk nekā 20 patstāvīgi iestudētas izrādes, no kurām ievērojamākās: Ā. Alunāna „Seši mazi bundzenieki” (1939), V. Vīgantes „Palmas zaļo vienmēr” (1959), Raiņa „Pūt, vējiņi!” (1953), Dž. B. Šova „Māja, kur sirdis lūzt” (1966), E. Vulfa „Svētki Skangalē” (1970).
1950. gadā kļuva par LPSR Tautas skatuves mākslinieci, 1971. gadā saņēma J.Dubura balvu.
GALERIJĀ skatāma digitālā izstāde „… Ir jādeg, lai būtu gaišs…. Felicitai Ertnerei – 130”. Izcilajai novadniecei, ilggadējai Dailes teātra kustību konsultantei un režisorei Felicitai Ertnerei (1891-1975) 2021. gada 25. jūlijā ievērojama jubileja – 130 gadi. Izstāde tapusi sadarbībā ar Siguldas pagasta bibliotēku. Resursi par Felicitu Ertneri pieejami arī Siguldas novada bibliotēkas e-katalogā un novadpētniecības datubāzē: https://ej.uz/34ur