Atnākot pavasarim, Siguldas novada pastaigu vietas, dabas takas, mežmalas, kā arī novadā esošie apskates objekti un pilsētvide plaukst tam līdzi. Dungojot tik ļoti klasisko un iemīļoto Maestro Raimonda Paula dziesmu “Zied ievas Siguldā”, Gaujas senieleja un Siguldas novads aicina apmeklēt pastaigu maršrutus un vietas, kurp doties, lai vislabāk vērotu un izjustu pavasara pilnbriedu, ziedošās ievas un ievziedu smaržu.

Pastaigu maršruts “Zied ievas Gaujas senielejā” 6 kilometru garumā ļaus iepazīt Siguldai tik ļoti raksturīgos apskates punktus un vienlaikus izjust reibinošo ievu ziedu smaržu. Maršruta ieteicamais sākums ir pie gaisa trošu ceļa (vagoniņa) Siguldas pusē, no kura paveras pastkartītēs iemūžinātais skats uz Krimuldas muižu un Turaidas pili. Dodoties otrpus Gaujai, ir iespēja izmantot Siguldas vagoniņu, no kura ainava paveras vairāku kilometru garumā. Nonākot Krimuldas kalna virsotnē, Krimuldas muižas parka teritorijā iespējams sastapt īpaši lielas ziedošas baltās ievas. Tālākais pastaigas maršruts ved caur tūristu iemīļotiem apskates objektiem – Krimuldas viduslaiku pilsdrupām, Vikmestes dabas taku, Gūtmaņalu un taku, kas ved gar Gaujas krastu, kur varēs manīt gan lielākas, gan mazākas ziedošās ievas pilnā plaukumā un ieklausīties putnu pogošanā.

Tāpat ievziedu smaržu var baudīt arī Siguldas pilsētvidē – Siguldas Svētku laukumā, pils kvartāla teritorijā un citviet – vai vērot dabas atmošanos Piķenes kraujā, maršrutā “Mežonīgā Vējupītes grava un Paradīzes kalns” vai Raganu katla maršrutā, kurā daba ir mijiedarbībā ar pilsētvidi. Pastaigas vislabāk izbaudīt, atstājot transportlīdzekli kādā no stāvlaukumiem.

Lēdurgas dendroparks ir viens no lielākajiem un bagātākajiem dendroloģiskajiem stādījumiem Latvijā, vienlaikus arī dabas un kultūrvēsturiski aizsargājamais objekts, kurš ieskauts pavasara ziedos. Apmeklējot Lēdurgas dendroparku, varēs izbaudīt ne vien ievu ziedu saldo smaržu, bet arī magnoliju, rododendru, veigelas, kā arī ābeļu, ķiršu un citu augļkoku plaukšanas un ziedēšanas laiku. Lēdurgas dendoparks ir krāšņs visa gada garumā, parks ir burvības pilns, – jau pavisam drīz acis priecēs parūkkoks, dūmkoks, riekstkoki, dažādas kļavu sugas. Tāpat dendroparkā iespējams pieteikt ekskursiju, lai gida vadībā izpētītu parka augu pasauli un dabas daudzveidību, kā arī izstaigāt aptuveni 3 kilometru garo Spēka taku, pusdienot piknikam paredzētā vietā ar ugunskuru vai aktīvi pavadīt laiku, spēlējot disku golfu. Pie Lēdurgas dendroparka ir autostāvvieta.

Arī Krimuldas pagasta dabas takas un objekti uzplaukuši krāšņumā. Kubeseles pilskalns, kas atrodas pie Runtiņa upītes, blakus Kubeseles alai, sniedz māksliniecisku skatu, ļaujot baudīt ievu ziedēšanas laiku. Lai vairāk izzinātu Kubeseles pilskalns teritoriju un tā apkārtni, iespējams doties 4 kilometru garā pārgājienā, kas ved pa dabas taku. Ceļotāji automašīnu var atstāt netālu no Krimuldas evaņģēliski luteriskā dievnama esošajā stāvvietā.

Inčukalna pagastā ievu smaržu varēs izjust, apmeklējot gan populāras tūristu vietas, gan mazāk pazīstamus objektus. Esot Inčukalnā, nav jādodas tālu, lai atrastu plaukstošo pavasari, Inčukalna centrā iespējams redzēt kupli ziedošas ievas. Tāpat iesakām doties uz Inčukalna Velnalu, Ziedleju klintīm un turpināt ceļu gar Gaujas vai Lojas krastiem.

Allažu pagastā, dodoties uz jau iemīļotiem dabas objektiem – Černausku kultakmeni un dižozolu, Kaļķugravas (Mežmuižas) avotiem un citviet –, iespējams tvert skaistus brīžus pavasara ziedonī un baudīt atpūtu vai pikniku ainaviskā vidē. Automašīnu var novietot nelielās izveidotās ceļa kabatās, savukārt pie Kaļķugravas avotiem – pieejams stāvlaukums. Šajos avotos “roņi” peldas gandrīz visu gadu.

Mālpils pagasts aicina doties pastaigā no Sauleskalna(1986.gada tēlniecības simpozija skulptūras), kur paveras panorāma uz Mālpili un tālāk doties izpētīt Mālpils muižas parku, kur Mālpils muižas restorānā avr ieturēt brīnišķīgi gardu maltīti. Mergupes krastos dodies apciemot un iepazīt Skulmju dzimtas mājas , kurās izveidota tēlnieces Martas Skulmes un gleznotāja un scenogrāfa Otto Skulmes piemiņas istaba.

Mores pagastā noteikti jāapmeklē Zušu sēravoti pie Zušu mājām. Tos veido vairāki sēravoti un no tiem lielākais dienā izverd 600 000 litrus sērūdens. Dototies uz Mores pagastu iespējams arī apmeklēt Safari parku “More”. Safari parks More piedāvā izzināt savvaļas dzīvniekus – staltbriežus, dambriežus un baltos staltbriežus, pavisam kopā aptuveni 500 dzīvniekus.