1207.gadā celtā Livonijas ordeņa Siguldas pils bijusi veidota kā „castellum” tipa cietoksnis, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi un 18.gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā tika nopostīta. Kopš rekonstrukcijas darbiem 2011. gadā, pils pieejama apmeklētājiem un kļuvusi par iemīļotu vietu brīvdabas pasākumu organizatoriem.
Krustneši, kas pakļāva un kolonizēja Baltijas jūras piekrasti, nāca galvenokārt no Svētās Romas impērijas dažādiem novadiem. Viņi sev līdzi atnesa politiskās pārvaldes veidu – feodālo sadrumstalotību. Tāpat kā vācu valstīs, arī Livonijā neizveidojās vienota valsts – tā sastāvēja no piecām nelielām valstiņām. Siguldas novads ietilpa divās no tām. Gaujas lejteces kreiso krastu jeb Siguldas zemes pārvaldīja Zobenbrāļu, vēlāk saukts – Livonijas ordenis, bet labo krastu jeb Turaidas un Krimuldas zemes – Rīgas arhibīskaps. Vācu varas nostiprināšanai Siguldā, Turaidā un Krimuldā tika uzceltas mūra pilis.
Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Tās celtniecība uzsākta 1207.gadā. Siguldas pils sākumā bijusi kastellas tipa – nocietināta, mūros ieslēgta pils. Ap 13.gadsimta sešdesmitajiem gadiem Livonijas ordenis Siguldas pilī veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Pilij bija iekšējs četrstūrains pagalms, ko no visām pusēm norobežoja pils korpusi, kuru stūros atradās torņi. Pili apjoza mūris, aiz tā atradās aizsarggrāvji.
18.gadsimta sākumā – Polijas un Zviedrijas kara laikā – pils tika sagrauta un līdz ar to zaudēja militāro nozīmi. Līdz mūsdienām no pils vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss. Korpusa dienvidaustrumu daļu aizņēmusi pils kapela ar īpatnēju, ieslīpi veidotu gotisku logailu altāra galā.
Pils no jauna pievērsa uzmanību 19. gadsimta sākumā, kad atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, to apjūsmoja kā romantiskas drupas. Šajā laikā tika veikti arī pirmie pils mūru nostiprināšanas darbi četrstūrveida vārtu tornī un citās svarīgās vietās. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti kopš 1962.gada.
2011.gadā uzsākts un 2012.gadā sekmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. Tas ļāvis pilsdrupu vidi rekonstruēt un kvalitatīvi pilnveidot, iekļaut tūrisma maršrutos un veicināt tā atpazīstamību pasaulē kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu. Ikvienam ir iespēja uzkāpt Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas pirms tam nebija pieejami, staigāt pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senieleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem. Rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādāja arhitektes Ināras Caunītes birojs.
Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli, tostarp Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki.
Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija. Projekta „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” (vienošanās Nr.L-PPA-09-002) ietvaros veikti vērienīgi rekonstrukcijas darbi. Rekonstruējot un kvalitatīvi pilnveidojot Siguldas pilsdrupu vidi, objekts kļuvis publiski pieejams un iekļaujams tūrisma maršrutā, veicinot tā atpazīstamību pasaulē, kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu. Pēc rekonstrukcijas iespējams uzkāpt pilsdrupu Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami – pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem. No projekta attiecināmajām izmaksām 83,79% sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 3% Valsts budžeta dotācija un 13,21% Siguldas novada pašvaldība. „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” Vienošanās NR. Nr.L-PPA-09-002.