Inčukalna Medību pils uzcelta 1914.gadā pēc Baltijas naftas bāzes direktora barona fon Zoberharda pasūtījuma. Tā bijusi dāvana barona meitai un trim dēliem. Ēka veidota jūgendstilā – brūnā ozolkoka dēlīšu apdare pils augšējam stāvam atgādina čiekuru zvīņas ( šodien to imitē bitumena materiāls), arējai apdarei izmantots šūnakmens, kārniņu jumta segums, katrs logs atšķirīgā formā un izmēros.
No pils atklātās terases paveras ainavisks Gaujas senlejas skats. Iekštelpas greznoja ozolkoka interjers, kristāliskas durvis, spoguļsienas un kamīni. Ēkas plānojumā neviena istaba nelīdzinās citai. Diemžēl nav saglabājusies informācija par to, kas ir šīs ēkas projekta autors.
Pēc neoficiāliem ziņu avotiem Pirmā pasaules kara laikā visi barona dēli krita, bet meita pili pārdeva. Ēkai bijuši vairāki īpašnieki līdz to nopirka Skolotāju slimokase un izveidoja sanatoriju. 1926.gada 21.janvārī tika uzņemts pirmais slimnieks.
Greznajā ēkā izvietotajā sanatorijā varēja atpūsties 32 cilvēki. Sanatorija bija atpūtnieku iecienīta plaušu slimības ārstēšanai, pateicoties dziednieciskajam priežu meža gaisam. Sanatorijā veselību uzlabojis arī tēlnieks Kārlis Zāle. Sanatorijas vajadzībām tiek uzbūvēts Guļamais paviljons. Par pirmo sanatorijas vadītāju tika uzaicināts Latvijas universitātes 1925.gada absolvents plaušu slimības jomā Pauls Hiršs. 1928.gadā par sanatorijas vadītāju ieceļ Jāni Rozīti. Otrā pasaules kara laikā ēkā tika ierīkota vācu, vēlā – padomju karavīru lazarete. 50.gados te bija tuberkulozes sanatorija bērniem. 70.gados – astmas slimnieku sanatorija . No 1993. – 2011.gadam pilī saimniekoja Bērnu bāreņu aprūpes centrs “Inčukalns”.
Šodien mājas iekšpusē ir daļēji saglabājušās orģinālās parketa grīdas, orģinālie logu rāmji ar stikliem, slēģu sistēmām un rulo žalūzijām, pirmā stāva kristālstikla durvis, griestu un sienu rotājumu fragmenti. Kā arī apmeklējot Medību pili būs iespējams redzēt porcelāna traukus, figūras un gleznas.