Lēdurgas dendroparka vēsture
Paralēli kolhoza “Lēdurga” dārznieka darbam 1973. gada pavasarī Arvīds Janitens saimniecības maz izmantotā tīrumu, meža un pārpurvotu pļavu platībā sāk stādīt kokus, krūmus un ziemciešu puķes. Visu, kas Lēdurgā var augt. Mēģinot, zaudējot, iegūstot un mācoties no savām un citu kļūdām. Ap 1993. gadu Nacionālā botāniskā dārza dendrologi prof. R Cinovska vadībā Lēdurgas dendroparkā konstatēja 939 koku un krūmu sugas, pasugas, varietātes un šķirnes. Domājams, ka tas nav viss un tagad taksonu skaits varētu pārsniegt tūkstoti. Lielākais nevalstiskas cilmes kokaugu krājums Latvijā. Lēdurgas dendroparks ir viena cilvēka mūža darbs, ilgu laiku bez pastāvīgiem palīgiem un pa laikam nesaprasts un apšaubīts. Ap 1999. gadu A. Janitenam parka uzturēšanas darbos sāk palīdzēt Karoļa Treija ģimene un turpina parka apsaimniekošanu līdz 2011. gadam.
Veselu gadu parks paliek bez saimnieka. 2012. gada nogalē Krimuldas novada domē tiek pieņemts lēmums izveidot Lēdurgas dendroparku par Krimuldas novada struktūrvienību un 2013. gada februārī tiek atjaunota parka darbība.
Gadu gaitā Lēdurgas dendroparks kļuvis par dabas un kultūrvēsturisku aizsargājamu objektu. To apmeklē tūkstoši bērnu un pieaugušu tūristu un interesentu. Šeit atrodams neizsmeļams materiāls kokaugu pētniekiem, jo Lēdurgā sekmīgi aug un pārziemo daudz Ziemeļvidzemē neizturīgu kokaugu sugu un šķirņu.
