“Pa pēdām ārpus pilsētas” ir aizraujoša orientēšanās spēle, kas aicina izkāpt ārpus ierastajiem maršrutiem un iepazīt Siguldas novadu no jauna skatpunkta. Tā radīta kā piedzīvojums ģimenēm ar bērniem, taču vienlīdz interesanta būs ikvienam – gan aktīvās atpūtas cienītājiem, gan zinātkāriem ceļotājiem.
Spēles ideja ir vienkārša, bet aizraujoša: sekojot pavedieniem un atminot mīklas, dalībnieki dodas “pa pēdām” uz dažādiem novada objektiem – interesantiem vides elementiem, mākslas darbiem un mazāk zināmām vietām ārpus Siguldas pilsētas centra. Katrs atrastais punkts kļūst par nelielu atklājumu, kas ļauj ieraudzīt novadu citādāk un piedzīvot to tuvāk dabai un vietējai kultūrai.
Spēli iespējams izspēlēt vienas dienas piedzīvojumā vai sadalīt vairākos izbraucienos, ļaujot katru reizi atklāt ko jaunu savā tempā.
Šis maršruts nav tikai par galamērķi – tas ir par pašu ceļu, kopā būšanu un atklāšanas prieku. Ļaujies piedzīvojumam, pārbaudi savu attapību un dodies izzināt Siguldas novadu pa pēdām, kas ved ārpus ierastā.
Lēdurgas un Krimuldas pagastu objekti
Krimuldas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Viena no pirmajām baznīcām Līvzemē un ar daudzām izmaiņām saglabājusies līdz pat mūsdienām. Savā interjerā tā neizceļas ar greznību, tomēr tās īstā bagātība ir daudzie notikumi, kas saistās ar šo vietu. Blakus baznīcai atrodas Kubeseles pilskalns, kurā uzcelta mācītājmuiža. Pilskalna pakājē atrodas kalniņš, kuru dēvē par Kaupo kapa vietu, lai gan ticams, ka Kaupo apglabāts pašā baznīcā.
Atrašanās vieta
57.1633595419138, 24.767055746317297
Mūzas pie Krimuldas tautas nama sienas
Metāla skulptūru grupa, kas atrodas pie Krimuldas Tautas nama fasādes Raganā, ir tēlnieka Aivara Gulbja (1933–2024) darbs, ko sauc “Mūzas”. Aivars Gulbis bija viens no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu tēlniekiem un Krimuldas novadnieks (lēdurdzietis). Viņa rokrakstam raksturīgas plūstošas, nosacītas formas. Lai gan vizuāli tās atgādina stilizētus putnus, skulptūras simbolizē trīs mūzas, kas atbilst ēkas funkcijai kā kultūras un radošuma centram. Skulptūru kompozīcija tika svinīgi atklāta 2019. gadā.
Atrašanās vieta
57.18044464336721, 24.701705624271035
Akmens veidojumi Raganā
Tēlnieka Paula Jaunzema radītās akmens skulptūras. Skulptūras ir daļa no vides objektu ansambļa, kas Raganā tika atklāts 2022. gadā. Tas izvietots stratēģiski nozīmīgā vietā — pie ceļu krustojuma, kas ved uz Limbažiem, Valmieru un Rīgu.
Darba autors ir viens no pazīstamākajiem Latvijas tēlniekiem Pauls Jaunzems, kura rokrakstam raksturīga monumentālu laukakmeņu apstrāde, izmantojot gan pulētas virsmas, gan raupju akmens faktūru.
Atrašanās vieta
57.181859874772385, 24.71274854371021
Inciema torņa 2. stāvā izvietota ekspozīcija “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks”, kurā var iepazīties ar rakstnieka dzīvesgājumu vizuāli uztveramā veidā. Veidojot ekspozīciju par rakstnieka personību un daiļradi, izveidota arī interaktīva grāmata, kura dod iespēju apmeklētājiem “sarunāties” ar Anšlavu Eglīti. 3. stāvā, nelielajā viesistabā, izveidota Anšlava lasītava.
Rakstniekam 2026. gadā svinama 120.dzimšanas diena.
Atrašanās vieta
57.25712038060364, 24.878037482576612
Skulptūra “Dialogs”
Inciems veidojies pie Inciema muižas, kuras zemes 20. gadsimta 20. gados piešķīra rakstnieka Viktora Eglīša ģimenei. Šeit Anšlavs Eglītis pavadīja savus skaistākos jaunības gadus, kas atspoguļojas romānā “Pansija pilī”.
Skulptūra “Dialogs”, tās autors ir tēlnieks Pauls Jaunzems. Skulptūra attēlo divas stilizētas figūras (vīrieti un sievieti), kas atrodas savstarpējā sarunā. Tā harmoniski iekļaujas muižas parka ainavā, simbolizējot komunikāciju un cilvēka saikni ar vidi.
Atrašanās vieta
57.257198727567165, 24.876836479149638
“Lēdurga” uzraksts
2025.gada augustā tapuši vides objekta burti “LĒDURGA”. Lēdurgā uzstādīts vides objekts, kas sveicina ikvienu ciema viesi un iedzīvotāju, kļūstot par sava veida vizītkarti. Vides objekta dizains ir Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolas absolventes noslēguma darbs.
Atrašanās vieta
57.32153265792518, 24.74016999729279
Koka skulptūra ar kroni
Šajā vietā redzamās koka skulptūras tapušas starptautiskos koktēlniecības plenēros, ko organizē Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skola, pulcējot māksliniekus un studentus no Baltijas valstīm.
2024. gada rudenī Lēdurgas dendroparks un tā apkārtne papildināta ar septiņām jaunām lielformāta skulptūrām. Tās iezīmē ieeju kultūrvēsturiskajā teritorijā un organiski papildina apkārtējo vidi.
Darbu tematika bieži balstīta vietējos stāstos un mājvārdos, stiprinot Lēdurgas identitāti kā daļu no Vidzemes lībiskās kultūrtelpas.
Atrašanās vieta
57.321884242471455, 24.7395778107863
Freileņu villa
Pretī muižas ēkai, pāri ceļam, Kampenhauzenes jaunkundzei 19.–20. gs. mijā tika uzbūvēta vasarnīca, ko dēvēja par Freileņu villu. 1910. gadā vasarnīcai piebūvēja pildrežģa tehnikā celtu ēku. 20. gs. sākumā ēkā sāka darboties aptieka. Mūsdienās piebūvētā ēkas daļa kalpo kā dzīvojamā daļa, bet Kampenhauzenas jaunkundzes vasarnīca – kā Lēdurgas pagasta doktorāts. Mūsdienās Freileņu villu sauc par Lēdurgas ārstu māju, kas ir vietējās nozīmes kultūrvēsturiskais objekts.
Pretī Freileņu villai atrodas Lēdurgas estrāde. Estrāde ir cieši saistīta ar Lēdurgas kultūras tradīcijām un komponista Emiļa Melngaiļa piemiņu. Viņš ir dzimis Lēdurgas muižas “Sproģos”, un estrādes apkārtnē esošie mākslas objekti bieži veltīti viņa daiļradei un latviešu folklorai.
Estrādē notiek dažādi koncerti, Lēdurgai raksturīgā Putras diena un arī vasaras saulgriežu svinēšana.
Atrašanās vieta
57.319758313595834, 24.73956471079026
Jumis Lēdurgā
Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi. Jumis atbild par ražību, tāpēc folklorā minēts miežu Jumis, rudzu Jumis, linu, riekstu Jumis un citi, un ar katru no tiem saistīti savi ticējumi, savi izpildāmie rituāli. Jumim ir sava grafiskā zīme, kas ir dubultvārpas attēls. Jumja zīmi nereti izmantoja klēts, rijas vai mājas jumta galā – tur tā greznoja māju un nesa svētību tās iedzīvotājiem.
Atrašanās vieta
57.318473901109066, 24.73793086753464
Smaidīgā koka statuja
Skulptūra ir tapusi kāda no tradicionālajiem koktēlniecības plenēriem, kurus regulāri rīko mākslas skola. Viens no galvenajiem šādu darbu autoriem un iniciatoriem Lēdurgā ir tēlnieks Aivars Magone.
Darbs ir stilizēta cilvēka galva ar mierīgu, rāmu sejas izteiksmi un aizvērtām acīm. Tā simbolizē mieru, harmoniju un radošo garu, kas piestāv mākslas skolas videi.
Atrašanās vieta
57.32521127283174, 24.74123009576769
Slota pie Lēdurgas dendroparka kases ēkas
Lēdurgas dendroparks aizsākts 1973. gadā, kad dārznieks Arvīds Janitens sāka apzaļumot apkārtni, stādot kokus, krūmus un ziemcietes – eksperimentējot un mācoties dabas procesā.
Šodien parks kļuvis par vienu no bagātākajām kokaugu kolekcijām Latvijā – tajā sastopamas vairāk nekā 900 sugas un šķirnes, un to skaits turpina pieaugt.
Pie ieejas apmeklētājus sagaida simboliskais vides objekts – Milzu slota, kas iezīmē parka īpašo noskaņu un aicina doties tālāk dabas un izziņas takās.
Atrašanās vieta
57.31551318066877, 24.760888930777323
Enģeļi pie Lēdurgas baznīcas
Šie divi koka enģeļi pie Lēdurgas evaņģēliski luteriskās baznīcas ir tēlnieka Aivara Magones darbi.
Skulptūras veidojis vietējais koktēlnieks Aivars Magone. Viņa darbiem raksturīgs dabisks koka plūmums un garīgu tēlu stilizācija.
Atrašanās vieta
57.321972234003645, 24.742332165941352
Lēdurgas evanģēliski luteriskā baznīca
Lēdurgas baznīcas vēsture sniedzas vismaz līdz 13. gadsimtam – jau 1218. gadā Livonijas Indriķa hronika minēts priesteris Gotfrīds. Mūsdienās redzamais dievnams celts no 1767. līdz 1772. gadam, un tas tapis bijušajā tirgus vietā četru ceļu krustojumā.
Baznīca ir viens no izcilākajiem vēlīnā baroka pieminekļiem Vidzemē – to rotā grezns altāris, rokoko kancele un vēsturisks interjers ar ērģelēm un kroņlukturiem, no kuriem vienu dāvinājis Kārlis Ulmanis.
Pie ieejas apskatāms piemineklis rakstniekam Garlībs Merķelis, bet pati baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Atrašanās vieta
57.322473382933396, 24.74223328536376
Siguldas un Inčukalna pagastu objekti
Ielu mākslinieks Kiwie Siguldā radījis unikālu un personīgu veltījumu bobsleja un kamaniņu trasei “Sigulda” – sienas krāsojumu “Pirmais brauciens”. 90 ar roku zīmētos kadros, kas kopā rada deviņu sekunžu animācijas klipu, ietvertas mākslinieka bērnības atmiņas un pilsētas dvēsele.
Šis ir pirmais animācijas stila ielu mākslas darbs Latvijā, un tā pamatā ir bērnības atmiņas – pirmā traukšanās lejā pa sniegotu kalnu ar ragaviņām.
Atrašanās vieta
57.15097410879201, 24.841270850979527
Piemineklis Felicitai Ertnerei
Piemineklis latviešu režisorei un kustību pedagoģei Felicitai Ertnerei (1891–1975) atrodas Siguldas pagastā, Institūta ielā 5A, un tas ir tapis par godu viņas 100. dzimšanas dienai. Pieminekli veidojusi tēlniece Solveiga Vasiļjeva.
Pieminekļa nosaukums ir “Žests”. Tas izveidots kā stilizēta, augšup vērsta plauksta, kas simbolizē kustību mākslu un režisores ieguldījumu skatuves kustību disciplīnas izveidē Latvijas teātrī.
Tas atklāts 1991. gadā blakus vēsturiskajām “Spriguļu” mājām, kur Felicita Ertnere ir dzimusi un augusi. Savulaik šīs mājas bija nozīmīgs kultūras centrs, kur viesojušies daudzi ievērojami mākslinieki.
Atrašanās vieta
57.149897379391916, 24.893391459928786
Gaujas tilts
Uz Murjāņu teritorijas robežas atrodas Gaujas tilts. Tilta vēsture ir sena, jo tas atklāts 1920. gadā un bija garākais atgāžņu tipa tilts Latvijas vēsturē (166,4 metri).
Daudzkārt remontēts, tilts nokalpoja līdz 1941. gadam, kad to uzspridzināja PSRS karaspēks, 1948. gadā tiltu atjaunoja, bet 1961. gadā atklāts dzelzsbetona tilts, kurš rekonstruēts 2008. gadā.
Atrašanās vieta
57.12577628053235, 24.658630996952734
“Inčukalns” uzraksts un dekoratīvs veidojums
Robežzīme sastāv no divām betona pamatnēm un metāla konstrukcijām sānos. Tās forma un rūsganie metāla elementi ir veidoti tā, lai vizuāli atgādinātu stilizētas egles, kas simbolizē Inčukalna apkārtnes mežus un dabas bagātību.
Tā kalpo kā vizītkarte, kas sagaida iebraucējus, dodoties uz Inčukalna centru vai populāriem dabas objektiem, piemēram, Inčukalna Velnalu.
Atrašanās vieta
57.12667695934445, 24.6312160062205
“Inčukalns” uzraksts
Inčukalns piederēja pie Vangažu evaņģēliski luteriskās draudzes Allažu draudzes novadā Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī. Pagasta teritorijā atradās ķieģeļu ceplis, čuguna lietuve, vara kausētava, stikla fabrika, papīra manufaktūra un māla trauku darbnīca.
Apdzīvotā vieta straujāk sāka attīstīties pēc Inčukalna (Hincenbergas) dzelzceļa stacijas izbūves 19. gs. 80. gados.
Atrašanās vieta
57.10472752070886, 24.682878289460618
Sienas zīmējums uz Inčukalna pamatskolas
Šis zīmējums ir skolas vizuālās identitātes sastāvdaļa un ietver vairākus simboliskus elementus. Gleznojumā redzamā stilizētā, zaļā viļņveida līnija, kas beidzas ar spirāli un sejas kontūru, ir Inčukalna pamatskolas logo. Spirāle simbolizē izaugsmi un zināšanu ceļu.
Baltie silueti — pieaugušais, divi bērni un kaķis — uzsver skolas vērtības: ģimeni, sadarbību un drošu vidi.
Fasādes kreisajā pusē redzams Inčukalna vēsturiskais ģerbonis ar melno runci, kas ir pagasta atpazīstamības zīme.
Atrašanās vieta
57.101323884847744, 24.68200980467421
Gliemeži Aleksandra parkā
Lielie, apzīmētie vīngliemeži, kas sastopami parkā veidoti spilgtās krāsas un ir ne tikai rotaļīgi un pievilcīgi bērniem, bet arī simbolizē harmoniju ar dabu un mierīgu dzīves ritmu. Tie bieži tiek izmantoti kā fotogrāfiju fons un veicina parka draudzīgo un māksliniecisko gaisotni.
Parkā ierīkota arī šķēršļu trase, kurā bērni (un viegli pieaugušie) var lieliski izvingrināt kājas un rokas, protams, arī prātu.
Atrašanās vieta
57.10084508092035, 24.68363450381105
Inčukalna pulkstenis
Inčukalna centrālais pulkstenis ir nozīmīgs vides objekts, kas tika svinīgi atklāts 2017. gadā Inčukalna novada svētku laikā. Pulksteni veidojis mākslinieks un interjera dizainers Andis Gūtmanis. Tas ir trīspusējs pulkstenis.
Objekts tika radīts kā “Laika” simbols nezūdošām vērtībām. Ap pulksteni izveidotais parks ir iecerēts kā galvenā satikšanās vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.
Atrašanās vieta
57.0980536240137, 24.68632217790359
Ziņojumu stabs pie Inčukalna Tautas nama
Inčukalns ir tiešais tulkojums no vācu valodas vārda Hinzenberg. Vēstures avotos norādīts, ka apdzīvotā vieta Hinzenberg pirmo reizi minēta 1436. gadā, saistībā ar zemes lēni cilvēkam uzvārdā Hince (no vācu val. Hinze). Sens nostāsts vēsta, ka Hincenbergam bija savs kaķis, kuru sauca Incis. 2011. gada 7. janvārī Inčukalna pagasts ieguva savu ģerboni – izliekti dalīts pēdā ar zeltu un zaļu, uz dalījuma melns kaķis ar sudraba plankumiem.
Atrašanās vieta
57.097554189597574, 24.68669157304721
Mālpils, Allažu un Mores pagastu objekti
“More” uzraksts
Pagasta centrs izveidojies vēsturiskās Mores muižas (Moritzberg) teritorijā, no kuras arī ieguvis savu nosaukumu.
Mores muižas, kuras nosaukums ir pamatā visam pagastam, vārda izcelsme tiek saistīta ar muižas īpašnieka, Vācu ordeņa Livonijā bruņinieka Morica (Moritz) vārdu.
Atrašanās vieta
57.0820054713651, 25.08399471394801
Mores pagasta ģerbonis un Zušu sēravotu zīme
Mores pagastam ir savs ģerbonis: skaldīts ar zeltu un zilu, vidū pāļa veidā piecas sarkanas dzērveņu ogas, no skaldījuma uz abām pusēm (no vienas uz otru) izaug četras dubultlapas; apstiprināts 2000. gadā.
Zušu sēravoti atrodas Siguldas novada Mores pagastā un ir vieni no iespaidīgākajiem Latvijā – lielākais avots dienā izpludina līdz pat 600 000 litru sērūdens.
Vieta izsenis bijusi iecienīts galamērķis veselības uzlabošanai, pateicoties dziednieciskajām dūņām. Mūsdienās avota apkārtne ir labiekārtota, padarot to ērti un pieejami apmeklējamu ikvienam.
Atrašanās vieta
57.10354131472069, 24.98025863707808
Akenstakas putni
Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām. Akenstakas muiža izveidojusies 15. gs. un savu nosaukumu, visticamāk, ieguvusi no muižas īpašnieku Akerstafu (Ackerstaff) vārda, kas laika gaitā mazliet pārveidojies.
Tagadējais apdzīvotās vietas nosaukums saglabājies no Akenstakas muižas nosaukuma (tolaik – Klingenberg, tulk., skaņais kalns), kas šeit izveidojās Livonijas ordeņa mestriem Pletenbergam (Plettenberg), Brigenejam (Brüggenei) un Gālenam (Galen), laikā no 1498. -1540.g., izlēņojot kādai Akerstafu (Ackerstaff) ģimenei 6 arklus zemes Nītaures (Nitau) pusē, 2 arklus zemes, kroga vietu un dārzu iepretim Mālpilij (Lemburg), un Klausam Zudenam (Suden) reiz piederošo siena pļavu ar 4 arklus lielo saimniecību.
Atrašanās vieta
57.07054136273233, 25.052909354567834
Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti ir Latvijai neparasts ģeoloģisks objekts Allažu pagastā. Avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un, atkarībā no nokrišņu daudzuma, avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.
Mežmuižas avoti tek pa akmeņaino nogāzi un satek dzirnavu dīķī. Avoti ir unikāli ar to, ka avoti šeit veido avotkaļķus. Lejpus avotiem esošā dzirnavu dīķa gultne iekrāsojusies īpatnējā zaļganā tonī.
Aukstajā laikā daudzi šo vietu izmanto, lai piekoptu ziemas peldes.
Atrašanās vieta
57.10140823846708, 24.798957130291967
Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca
Baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas jumts atgādina senlatviešu riju, arī interjera elementi baznīcas iekšpusē veidoti latviskā stilā. Padomju gados baznīcā bija ēdnīca, vēlāk tā tika izmantota kā noliktava. Šobrīd Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir pilnībā atjaunota.
2026.gadā kopš baznīcas uzbūvēšanas aprit 100 gadi.
Atrašanās vieta
57.101855100967846, 24.8224421559621
Koka pūce pie Allažu pamatskolas
2016.gadā Allažu pamatskolas dārzā “nolaidies” brīnums – gudrības simbols pūce. Ar devītklasnieka Kārļa Maculeviča ģimenes gādību absolventi dāvina skolai 90 gadu jubilejā mākslinieka Aivara Studenta veidoto putnu.
Atrašanās vieta
57.05790622125458, 24.847360485727194
Akmens “Zīlīte”
Allažu pagastā, blakus vietējam pārtikas veikalam “Zīle”, atrodas oriģināls un pamanāms vides objekts – zīlītes skulptūra. Tā izveidota kā asprātīga vizuāla vārdu spēlepar godu veikala nosaukumam.
Skulptūras autors radoši apvienojis dabas un cilvēka radītus materiālus: putna masīvais stāvs un galva veidoti no dabiski apaļā laukakmens, savukārt knābis, kājas un izteiksmīgā aste – no kalta metāla. Uz akmens pamatnes uzstādītais putns ir kļuvis par iemīļotu vietējo orientieri un sirsnīgu akcentu ciema vidē.
Atrašanās vieta
57.062647007489815, 24.844038124404392
Allažmuižā pie Ezerkalnu mājām atrodas 17.gadsimtā celtās zviedru baznīcas drupas. Baznīca celta 17.gadsimta sākumā. No laukakmeņiem mūrētajai celtnei redzamas logu apmales un stūru krustojumi, kā arī krusta zīme darināti no Allažu šūnakmens. Ap baznīcu bijusi viduslaiku kapsēta.
Valsts mēroga kultūras piemineklis.
Atrašanās vieta
57.0306534458165, 24.818339641363714
Lielā zemene pie Zemeņu muižas
“Lielā zemene” ir vides objekts, kas atrodas pie Zemeņu muižas.
Sidgundā, vien pāris minūšu braucienā no zemeņu laukiem, Lielvārdes šosejas malā jau kopš 1876.gada atradās Sidgundas pamatskola (sākotnēji Rikteres pamatskola). Taču pēc 138 pastāvēšanas gadiem, pamatskolu slēdza.
Šobrīd šeit tiek organizētas meistarklases, vakariņas, koncerti un citi iedvesmojoši pasākumi.
Mālpils Zemeņu svētku laikā tā var mainīt atrašanās vietu.
Atrašanās vieta
56.97527758249751, 24.913559446960566
Gliemezis Mālpils muižas teritorijā
Betona gliemeža skulptūra, kas pēdējos gados kļuvusi par vienu no pamanāmākajiem parka elementiem, pateicoties tās vizuālajām pārvērtībām.
Oriģinālā gliemeža skulptūra parka dīķu malā atrodas jau ilgstoši un sākotnēji bija vienkāršs betona objekts.
2024. gadā gliemezis ieguva jaunu, košāku tēlu, ko radījusi māksliniece Anete Kalniņa. Skulptūra tagad ir apgleznota, iedvesmojoties no tuvumā esošā pieminekļa arhitektam Vilhelmam Bokslafam.
Atrašanās vieta
57.00678654179261, 24.949338182026985
Mālpils muižas arhitekta skulptūra
Mālpils muižas arhitekta Vilhelma Bokslafa statuja muižas parkā – tēlnieka Gļeba Panteļejeva radīta. Piemineklis tika atklāts 2008. gada 12. oktobrī, atzīmējot arhitekta 150. dzimšanas dienu.Vilhelms Bokslafs bija arhitekts, kurš pēc 1905. gada dedzināšanām laikposmā no 1907. līdz 1911. gadam atjaunoja Mālpils muižas kungu māju tās pašreizējā neoklasicisma izskatā. Interesanti, ka tēlnieks Gļebs Panteļejevs ir autors arī citiem nozīmīgiem pieminekļiem Latvijā, piemēram, piemineklim pulkvedim Oskaram Kalpakam Rīgā.
Atrašanās vieta
57.00691359136478, 24.95022538604432
Vides objekts pie Mālpils vidusskolas
Dizainers: Māris Steķis, uzstādīts 1994.gadā, atjaunots 2024.gadā.
Mālpils vidusskolas pirmsākumi meklējami 1920. gadā, kad Mālpils muižas kungu mājā tika ierīkota sešklasīgā pamatskola. Vēlāk, 1935. gadā, skola tika pārcelta uz Mālpils Mārupēm. Mūsdienās Mālpils vidusskola atrodas Sporta ielā 1, Mālpilī, un turpina nodrošināt izglītību Siguldas novadā.
Atrašanās vieta
57.00481473389314, 24.95805336676528
Zemeņu maizīte
Latviešu ielu mākslinieks KIWIE nāk no Mālpils.
Lai gan mākslinieks ilgstoši saglabājis anonimitāti un savu identitāti plašākai publikai neatklāj, viņa saikne ar Mālpili ir publiski zināms fakts un viņa gaitas tiek saistītas ar šo apkaimi.
Mākslinieka KIWIE radītā zemeņu zaptsmaizīte jeb “monstriņmaizīte” ir ielu mākslas darbs Mālpilī, kas tapis 2025. gada jūnijā par godu Mālpils Zemeņu svētkiem.
Atrašanās vieta
57.00711414742373, 24.963939078053425
Mālpils dabas takas šķēršļu trase
2023. gada nogalē Mergupes dabas takā Mālpilī no dabas materiāliem izveidota šķēršļu trase bērniem un jauniešiem. Takā uzstādīti 15 šķēršļu veidi, kas pārbaudīs apmeklētāju līdzsvaru un veiklību, piemēram, “Kustīgo mietiņu tilts”, “Gredzeni”, “Trīsstūri”, “Mazās kustīgās laipas” un citi. Zem visas šķēršļus joslas dabas takā izveidots drošības segums no šķeldas.
Atrašanās vieta
57.00791991895106, 24.966565426073842
